Latvijā ir ap 3,5 tūkstošiem lauksaimnieku, kas piekopj bioloģisko saimniekošanas metodes. Visvairāk tie nodarbojas ar piena lopkopību. „Ir ļoti plaša pārstāvniecība: gan no viena hektāra saimniecības, gan arī saimniecība, kura apsaimnieko divus tūkstošus hektāru. Nevarētu teikt, ka pavisam maziņas tās saimniecības,” stāsta Norkārklis.
Vidējais bioloģisko saimniecību lielums ir 55 hektāri, savukārt parastās saimniecības ir vidēji ar 20 hektāriem zemes.
„Pirms kāda laika ar pārstrādi bija problēmas, bet pašlaik ir 192 pārstrādes uzņēmumi, kas ir ļoti liels skaits. Tā ka pārstrāde arī ir attīstījusies,” stāsta Norkārklis.
Agrāk bioloģisko produkciju bijis grūtāk pārdot un cenas bija augstākas. Taču pašlaik cenas būtiski krīt, jo pārstrādes uzņēmumu un līdz ar to arī produkcijas tirgū ir vairāk.
Pieprasījums arī ir ļoti liels, jo bioloģiskie lauksaimnieki gandrīz vairs nespēj apgādāt to pieprasījumu, kas ir parādījies,” atklāj asociācijas vadītājs.
Esot arī ļoti lielas eksporta iespējas, un Latvijas bioloģiskie lauksaimnieki nespējot pat tik daudz saražot. Norkārklis norāda, ka Latvijas bioloģiskos produktus vēlas pirkt Eiropā, AVS, arī Āzijas valstīs.
Starp populārākajiem bioloģiskajiem eksporta produktiem ir jogurts, kartupeļu ciete, graudi, arī bērnu pārtika. „Mēs esam spējīgi konkurēt ar ļoti labiem produktiem,” piebilda lauksaimnieku pārstāvis.
