Asociācija: Baltkrievijas uzņēmumu apkalpošana – tests bankām darbam ar augsta riska klientiem

Jaunu un stingrāku prasību ieviešana Latvijas bankās notika strauji, un šajā procesā, iespējams, pietrūka laika, lai izveidotu vienotu izpratni par šo prasību ieviešanu, intervijā Latvijas Radio atzina Finanšu nozares asociācijas vadītāja Sanita Bajāre.

Intervija ar Finanšu nozares asociācijas vadītāju Sanitu BajāriLauris Zvejnieks

Viņa teica, ka šobrīd notiek darbs, lai bankas atrastu līdzsvaru starp spēju uzņemties risku un to atbilstoši pārvaldīt.

Kā atzina Bajāre, ja risku izprot, tad nav problēmu strādāt arī ar paaugstināta riska klientiem, tostarp uzņēmumiem no Baltkrievijas, kas ir augsta riska valsts.

“Mēs varam apkalpot šādus riskus tad, ja visa sistēma stādā kā labs pulksteņa mehānisms, kur katrs posms dara savu darbu.

No vienas puses, mums vajadzīga skaidra un nepārprotama nostāja no valsts par to, kā veidot sadarbību ar augsta riska valstīm. No otras puses, mums ir vajadzīgs biznesa caurspīdīgums no uzņēmējiem. Un trešā puse, protams, esam mēs, banka, ar speciālistiem, kas spēj strādāt ar šādu klientu un risku,” sacīja asociācijas vadītāja.

Iecerētā 12 Baltkrievijas uzņēmumu pārcelšanās uz Latviju būs sistēmas pilotprojekts – tajā testēs un izvērtēs efektīvāko sadarbību darbam ar augsta riska klientiem. Bajāre norādīja, ka jau pirms šī projekta pastiprināta sadarbība ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru ar mērķi atvieglot mehānismu, lai ārvalstu uzņēmumi varētu atvērt kontu Latvijā.

KONTEKSTS:

Bankas uzraugošās iestādes – Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) – vadītāja Santa Purgaile šā gada aprīļa vidū atzina, ka ir noslēdzies banku sektora pārmaiņu posms, kura laikā būtiski mainījās noguldījumu un banku klientu struktūra. Papildus tam bankas, kas iepriekš fokusējās uz ārvalstu klientu apkalpošanu, izstrādāja un uzsāka ieviest jaunus biznesa modeļus.

Iepriekš – 2019. gada februārī – Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") valdība pieteica finanšu sektora "kapitālo remontu".  Tas sākts pēc tam, kad Eiropas Padomes ekspertu komiteja "Moneyval" paziņoja, ka Latvijai noteikts pastiprinātas kontroles režīms – kritiski tika novērtēta Latvijas institūciju spēja novērst naudas atmazgāšanu un ierobežot masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansētājus 

2020. gada 22. janvārī "Moneyval" novērtēja Latvijas progresu, atzīstot uzlabojumus 11 rekomendāciju izpildē, bet atstājot uzraudzības statusu Latvijai. Pēc mēneša Finanšu darījuma darba grupa (FATF) paziņoja, ka Latvija netiks pakļauta "pastiprinātai uzraudzībai" jeb iekļaušanai tā dēvētajā pelēkajā sarakstā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti