“Marta pēdējā nedēļa ir optimistiskākais vērtējums… Ir noteikta procedūra, kā veido budžetu. Otrkārt, mums tas būs jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju. Konceptuāli tas ir saskaņots, bet tomēr, kad tas būs pabeigts, mums tas būs jāiesniedz Komisijai, lai to pārbaudītu un apstiprinātu, un tad jau seko balsojums parlamentā,” LTV7 raidījumā “Točki nad i” pauda Ašeradens.
Bijušais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (“Attīstībai/Par!”) piebilda, ka pašlaik sistēma ir elastīgāka, daudzas programmas nebūs spiestas dzīvot ar 1/12 daļu no pagājušā gada budžeta mēnesī.
“Protams, nav labi, ka nav budžeta, tomēr viss nav tik slikti,” sacīja Pavļuts.
Arī Ašeradens piekrita, ka situācija ir labāka nekā tad, ja valstij nāktos dzīvot ar 1/12 daļu no pagājušā gada budžeta mēnesī, jo izmanto trīs gadu budžeta ietvaru. Taču ir daudz mazo programmu, kuru finansējums nav iekļauts pamatbudžetā un kuras gada beigās tiek izbeigtas un šogad netiek turpinātas. “Diezgan nepatīkama situācija, bet mēs risināsim problēmas ienākšanas secībā. Ne ātrāk par pirmā kvartāla beigām mēs varam pieņemt budžetu,” sacīja ekonomikas ministrs.
Politologs Filips Rajevskis savukārt norādīja, ka situācijā, kad nav valdības un nav budžeta, ir arī pozitīvs moments – no 1. janvāra netiek mainīti nekādi nodokļi. Mums ir reāla stabilitāte nodokļu sistēmā.
KONTEKSTS:
2019. gada budžets vēl aizvien nav pieņemts, jo pēc 13. Saeimas vēlēšanām nav izdevies izveidot jaunu valdību, kurai būtu jāizstrādā nākamā gada budžets. Situācija daļēji risināta ar grozījumiem elastīgākam "pagaidu budžetam".
Pagaidu budžetā nolemts atteikties no principa, ka budžeta nepieņemšanas gadījumā nākamā gada budžeta izdevumi mēnesī nevar pārsniegt divpadsmito daļu no iepriekšējā gada apropriācijas. Tā vietā noteikts, ka budžeta izdevumi nevarēs pārsniegt vidēja termiņa budžeta ietvara likumā attiecīgajam gadam noteiktos izdevumus.
