Intervijā raidījumā “Labrīt” Ašeradens norādīja, ka, pēc OECD ieskata, Rīgas un Rīgas reģiona attīstībai Latvijā būtu jāpievērš īpaša uzmanība.
“Rīgas reģions savā konkurētspējā atpaliek no citām Baltijas jūras reģiona pilsētām, un kopš 2010.gada Rīgas reģions sāk atpalikt arī no Lietuvas un Igaunijas salīdzināmām pilsētām.
Ja runā par ekonomisko izaugsmi, tad IKP jeb iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir gandrīz par 30% zemāks nekā citās Baltijas valstu pilsētās salīdzinošās kategorijās,” sacīja Ašeradens.
Tāpat daudz efektīvāka var būt Rīgas un Rīgas reģiona pašvaldību sadarbība, un tas jau būtu ieguldījums visā nacionālajā ekonomikā.
Piemēram, ir jāveicina cilvēkiem no citām Latvijas pilsētām doties uz Rīgu un tur strādāt. To var stimulēt, piemēram, būvējot lētus īres dzīvokļus. “Te ir mūsu neattīstītais potenciāls,” sacīja Ašeradens.
Ministrs atzina, ka šāds OECD secinājums ir “jauns akcents” skatījumā uz Rīgas un Latvijas attīstību. Rīgas izaugsme un problēmas tajā būs viens no tematiem sarunās ar galvaspilsētas vadību, ar kuru viņš drīzumā gatavojas tikties.
Mājokļu programmas attīstība vispār ir viens no galvenajiem ieteikumiem, kā Latvija var uzlabot savu ekonomikas un nodarbinātības stāvokli. Proti, vietās, kur iespējams darbs, ir jāceļ lēti īres dzīvokļi.
Svarīgs aspekts ir arī veselības aprūpes pieejamība maznodrošinātajiem, jo Latvijā ir ļoti liels pacientu līdzmaksājums. Tas nozīmē, ka mazāk nodrošinātājiem ir grūtības saņemt kvalitatīvu medicīnisko palīdzību. Kā vēl vienu trūkumu Ašeradens minēja faktu, ka aizvien Latvijas pašvaldības iesaistās biznesā, kropļojot konkurenci.
Kopumā gan OECD Latvijas izaugsmi vērtējusi pozitīvi.
Taču, lai arī izaugsme ir stabila, tomēr tā ir nepietiekama, lai strauji uzlabotu iedzīvotāju dzīves līmeni. Tāpat daudz lielākam kopējā IKP būtu jābūt eksporta īpatsvaram, kas Latvijā ir gandrīz 60%. Pārējās Baltijas valstīs tas ir vairāk nekā 80%. Turklāt Latvija pārsvarā eksportē preces ar zemāku pievienoto vērtību.
