Ašeradens norādīja, ka ir nepieciešams runāt par lauksaimniecības tiešmaksājumu izlīdzināšanu ar pārējām valstīm un Latvija šajā jautājumā meklē partnerus Eiropas līmenī. "Svarīgs instruments ir cilvēki, kurus aizsūtām uz Briseli. Igaunija un Lietuva ir daudz efektīvāk izmantojušas šo naudu," pauda Ašeradens.
"Partiju šķirotava"
Atrodi “savus” deputātu kandidātus, ar kuriem tev visvairāk sakrīt viedokļi par prioritātēm un rīcību 16 dažādās situācijās Eiropas Parlamenta darbā.
Aizpildi anketu un uzzini!
Viņam oponēja Centra partijas kandidāts, Vācijas Bundestāga deputāts un partijas "Alternatīva Vācijai" pārstāvis Valdemārs Herdts, kurš pauda, ka līdz šim taisnīgus maksājumus lauksaimniekiem nav izdevies panākt, jo Eiropas Savienība darbojās "centrālisma garā". "Jums [Latvijai] vajadzīgs partneris. Ja es būšu tas partneris, man būs arī Vācija ar 20 - 25 deputātiem. Latvijas zeme ir auglīga, Latvijas zemnieki ir centīgi. Šeit ir visi priekšnoteikumi, lai panāktu zemniekiem [izdevīgus nosacījumus]," teica Herdts.
Politiķis arī vaicāja - kādēļ Latvijas pārstāvji Eiropas Parlamentā vairāku gadu laikā neko nav sasnieguši, bet no valsts izceļojuši daudzi cilvēki, un norādīja, ka vietā nepieciešams stāties jauniem cilvēkiem, kuri tic, ka ir iespējama atjaunošanās. Savukārt Ašeradens vērsa Herdta uzmanību uz to, ka Latvijā pieaug ekonomika un daudzas ģimenes atgriežas no ārzemēm.
Centra partijas kandidāts tāpat aicināja saprast, ka divpusējas attiecības gan ar Briseli, gan ar Krieviju var būt noderīgas. "Mēs radām ienaidniekus tur, kur viņu nav. Jāstrādā pragmatiski, bet nostāja, ka ar Krieviju mums nav nekā kopīga [ir radījusi daudz ciešanu]. Ekonomiskie sakari ar kaimiņiem vienmēr ir izdevīgi. Latvijai nav jāklanās ne Briselei, ne Maskavai," pauda Herdts.
KONTEKSTS:
Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas notiks 25. maijā. No Latvijas tiks ievēlēti astoņi EP deputāti, un par šiem mandātiem cīnīsies 16 partijas un 246 deputāta kandidāti jeb vairāk nekā 30 par vienu mandātu.
