"Es neredzu iespējamu šobrīd situāciju, ka šie uzņēmumi varētu tikt apvienoti. Un es savu pozīciju balstīšu arī uz Konkurences padomes priekšsēdētājas [vērtējumu] un citēšu viņu, ka viņai ir ļoti lielas bažas, ka šāda apvienošanās var atsaukties gan uz cenām, gan uz pakalpojumu pieejamību.
Un Konkurences padomei ir lielas bažas, ka, ja notiks šāds darījums, tad kopējā tirgus situācija var tikt deformēta," teica ministrs.
Ašeradens norādīja, ka arī koalīcijas padomē vairāk sliecās uz "esošā stāvokļa saglabāšanu" – ļaut abiem valstij daļēji piederošajiem telekomunikāciju uzņēmumiem arī turpmāk darboties atsevišķi. Otrs starpministriju darba grupā izskatītais variants bija apvienot abus telekomunikāciju uzņēmumus, kur valsts saglabātu kontrolpaketi – 51%.
Pēc ministra teiktā, šajā darba grupā netika atbalstīts neviens no LMT un "Lattelecom" otra akcionāra – Skandināvijas kompānijas "Telia Sonera" (TS) – piedāvātajiem trim scenārijiem.
Pirmais paredzēja, ka TS atpērk Latvijai piederošās daļas LMT un "Lattelecom", otrais – LMT un "Lattelecom" apvieno, kur TS iegūtu 54%, bet Latvija 46%, bet trešais – Latvija atpērk no TS tai piederošās "Lattelecom" un LMT daļas.
Ašeradens norādīja, ka valdībai sēdē otrdien būtu jāpieņem lēmums par to, kādu atbildi attiecībā uz LMT un "Lattelecom" nākotni sniegt TS.
"Valdībai būtu beidzot jāpieņem lēmums, jo tā atbilde "Telia Sonera" ilgstoši nav sniegta. Tā kā, es domāju, otrdien tiks pieņemts lēmums,” teica ekonomikas ministrs.
Viņš gan atzina, ka Skandināvijas kompānija strikti pastāv uz saviem scenārijiem un jau iepriekš brīdinājusi – ja Latvijas valdība nepiekritīs vienam no tās piedāvājumam, tad tā izskatīs jautājumu par TS piederošo LMT un "Lattelecom" daļu pārdošanu.
"Mēs ar šādu scenāriju rēķināmies un gatavojamies šādai situācijas attīstībai," teica ministrs, gan atturoties komentēt valdības iespējamo rīcību, ja TS nolemtu pārdot savas daļas.
Intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" Ašeradens piebilda, ka vienmēr var diskutēt, vai valstij ir jāpērk kāda uzņēmuma daļas, kas varētu maksāt simtiem miljonus. Tomēr Latvija šādu darījumu varētu atļauties.
Ministrs Latvijas Radio atzina, valdībai patlaban pieejamā informācija ir pārāk skopa, lai šobrīd viennozīmīgi varētu pateikt, kā valdība ilgtermiņā rīkosies attiecībā uz tai daļēji piederošo telekomunikāciju uzņēmumu attīstību.
"Es domāju, ka valdība otrdien arī pieņems lēmumu par to, lai ieguldītu pietiekami lielus resursus valdības stratēģijas izstrādē un valdībai būtu daudz skaidrāk, kā rīkoties šajos sarežģītajos apstākļos," sprieda Ašeradens.
Savukārt premjers Māris Kučinskis LTV raidījumā „Rīta Panorāma” bilda, ka valdībai pirms jautājuma izskatīšanas par „Lattelecom” un LMT daļu tālāko likteni nav jau sagatavota lēmuma projekta. Tajā pašā laikā viņš izteica cerību, ka diskusijas valdībā būs auglīgas.
Jau ziņots, ka valdība sēdē otrdien, 19.aprīlī, izskatīs Skandināvijas kompānijas iepriekš iesniegtos trīs scenārijus un sagatavos atbildi, kā Latvija grasās rīkoties tālāk saistībā ar LMT un "Lattelecom" nākotni.
Tāpat vēstīts, ka iepriekš Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāti nolēma aicināt Ministru kabinetu atlikt lēmuma pieņemšanu par LMT un "Lattelecom" nākotni, līdz būs pabeigta objektīva un kvalitatīva sociālekonomiskās situācijas analīze.
Sarunas starp Latvijas valdību un skandināvu telekomunikāciju kompānijas “Telia Sonera” par „Lattelecom” un LMT nākotni norit jau daudzus gadus.
