Lai gan Latvijas ekonomika ir viena no straujāk augošajām Eiropas Savienībā, tomēr vidējais attīstības temps 3,5% apmērā ir neapmierinošs un ir nepieciešama straujāka integrācija Eiropas ekonomiskajā telpā.
Taču ir arī svarīgi nodrošināt sabalansētu izaugsmi. Ašeradens labāk atbalstītu 3% sabalansētu izaugsmi, nekā 5% nesabalansētu izaugsmi, jo nesenā ekonomiskā krīze paradīja, pie kā var novest nesabalansētā tautsaimniecības attīstība.
Turklāt jau šobrīd ir signāli, kas liek aizdomāties, jo pašlaik ekonomikas izaugsme balstās uz iekšējo patēriņu, nevis investīcijām un eksportu. Iekšējā patēriņa izaugsme ir laba lieta, taču pašlaik algas aug straujāk nekā tautsaimniecība un to var baudīt, bet ir jādomā par investīcijām un eksportu.
Ašeradens norādīja, ka izaugsmes iespējas ir loģistikas jomā, piemēram, ķīnieši redz izmaiņas loģistikas shēmās, daudzi redz, ka notiks izmaiņas preču kustībā. Taču lieliem investīciju projektiem nepieciešama labāka koordinēta rīcība.
Turklāt jāatceras, ka “uzņēmējdarbību veic ne iekārtas un infrastruktūras, bet cilvēki” un Latvijā ar to ir problēmas – gan demogrāfijas dēļ, kas var izraisīt darbaspēka trūkumu, gan arī izglītības sistēmā, kas nenodrošina tirgus vajadzībām atbilstošus speciālistus. Piemēram, ja nekas nemainīsies, tuvākajos gados 17 000 humanitāro zinātņu programmu absolventiem būs problēmas atrast daru, bet tajā pašā laikā trūks aptuveni 14 000 informācijas tehnoloģiju specialistu un inženieru.
Ašeradens gan atzina, ka par darba spēka ievešanu nedomā, jo “uz to skatītos uzmanīgi”. Viņaprāt, jāskatās uz tiem, kas krīzes periodā aizbraukuši no valsts, un jāpiesaista darbaspēks ar augstu pievienotu vērtību - mācībspēki, augsta līmeņa eksperti.
