Ašeradens atzina, ka situācija ar jauno ES daudzgadu budžetu ir ļoti sarežģīta. Tā apmērus ietekmēs Lielbritānijas izstāšanās no savienības, kas notiks nākamā gada sākumā. "Latvija vēlas pārstrukturizēt piedāvāto paketi. Tiek likts uzsvars uz divām lietām - ES konkurētspēja nav labākajā stāvoklī. ASV ir inovatīvāka. Otrs jautājums ir drošība. Mums svarīga ir kohēzija, kā arī lauksaimniecības politika, kas samazinās," stāstīja Ašeradens.
Ceturtdien, 29. novembrī, Slovākijas galvaspilsētā Bratislavā notika tā dēvētās Kohēzijas draugu grupas samits, kura laikā ES valstis pauda uzskatu, ka savienības kohēzijas politikai ir jānovērš esošā nevienlīdzība starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, tādēļ tai ir jāpiešķir pietiekams daudzums resursu, finansējumu saglabājot vismaz esošajā līmenī.
Kohēzijas draugu grupa uzskata, ka pietiekamiem finanšu resursiem ir jābūt atvēlētiem lauksaimniecības sektoram un attīstības projektiem novados. "Kohēzijas un Kopējās lauksaimniecības politikas vajadzētu vienkāršot, padarot tās efektīvas un pietiekami elastīgas. Abām politikām jāparedz finansējums tādā pašā līmenī, kāds bija paredzēts ES daudzgadu budžetā 2014. - 2020," teikts samita deklarācijā.
Savukārt, komentējot valdības veidošanas procesu, Ašeradens atklāja, ka "Jauno Vienotību" pārsteidzis "KPV LV" premjera amata kandidāta Alda Gobzema ierosinājums veidot slēgtas Ministru kabineta sēdes. Ašeradens uzsvēra, ka līdzšinējā kārtība ir pilnībā apmierinoša. Tāpat sarunās liela problēma ir jautājumi par drošības aspektiem - premjera kandidāta pielaidi valsts noslēpumam.
