„Koncerna ”Diena” lielākie zaudējumi ir nevis pēdējos piecos gados, bet pamatā tikai un vienīgi krīzes brīdī, kas bija 2008.-2009.gads, kur iepriekšējā koncerna vadība lielāko attīstību bija uzlikuši uz reklāmas ienākumiem, un tajā krīzes laikā reklāmas kustība notika ļoti būtiski,” sacīja Kots.
Kots koncernā strādā nepilnus divus gadus un saka, ka „pie esošajiem aprēķiniem neredzu lielas grūtības turpināt izdot šo avīzi”.
Koncerns „Diena” plāno turpmāk papildināt piedāvājumu klāstu.
„Pēdējie TNS dati parāda, ka mēs esam vadošā avīze, kas pierāda to, ka cilvēki grib lasīt. Avīzei „Diena” ir definētas vērtības, kas ir publiski pieejamas. Mēs pie šīm vērtībām pieturamies un turpinām piedāvāt kvalitatīvu, analītisku žurnālistiku,” apgalvo „Dienas” valdes priekšsēdētājs.
Kots saskata atšķirības starp informācijas formātiem medijos internetā un avīzēs, sakot, ka „internetu cilvēki lieto kā īsziņu režīmu”. Savukārt drukātus rakstus Kots saista ar cilvēku vēlmi iedziļināties kādās tēmās.
Arī Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka norāda, ka cilvēki Latvijā aizvien lasa drukāto presi, turklāt dara to visai aktīvi, lai gan šo mediju lietotāju grupa kļuvusi mazāka. Viņa gan piebilst, ka drukātais saturs arī citādos veidos nonāk pie auditorijas: „Ņemot vērā digitālo pasauli, kura ir ļoti izmainījusies, liela ietekme ir jaunajām tehnoloģijām, kurās šis saturs parādās.”
Līdaka gan norāda, ka interneta portāli paši nav satura veidotāji. Tāpēc medijiem būtu jāmaina attieksme pret tehnoloģiskajiem nesējiem un satura veidotājiem, jo jebkurš saturs var nonākt jebkurā tehnoloģiskajā platformā. Tāpēc svarīgākais ir satura kvalitāte, saka asociācijas izpilddirektore.
Iepriekš ziņots par „Re:baltica” pētījumu par Baltijas medijiem, kurā secināts, ka Latvijā lielākā daļa mediju uzņēmumu nav atguvuši pirmskrīzes līmeņa apgrozījumus. Visveselīgākā mediju vide ir Igaunijā, kur medijiem arī uzticas ievērojami vairāk iedzīvotāju nekā Latvijā un Igaunijā, norādīts pētījumā.
