Ārzemju studenti Latvijā izjūt inflāciju, lielākoties ar savu ģimeņu atbalstu tiek galā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Lai gan inflācijas dēļ vairumam ārzemju studentu Latvijā ir nācies samazināt savus ikdienas izdevumus un lūgt lielāku finansiālu atbalstu saviem vecākiem, lielākoties gan cenu kāpumu ārvalstu studenti neredz kā problēmu, ar kuru nespētu cīnīties. Tāpat arī kopējā situācija Latvijas augstskolās rāda, ka ārzemju studentu skaits šajā studiju semestrī ir pieaudzis.

Ārzemju studenti Latvijā izjūt inflāciju, lielākoties ar savu ģimeņu atbalstu tiek galā
00:00 / 06:00
Lejuplādēt

Sākoties rudens periodam, inflācija ir skārusi arī ārvalstu studentus, kas mācās Latvijā. Lai arī cenu pieaugums ir radījis sarežģījumus un nācies ierobežot savus tēriņus, tomēr visi Latvijas Radio uzrunātie studenti atzina, ka tās nav grūtības, kuras nevarētu pārciest.

Arī biznesa augstskolas "Turība" Studiju attīstības un starptautiskās sadarbības prorektors Imants Bergs pastāstīja, ka ar studentu palīdzības lūgumiem saskārās Covid-19 pandēmijas laikā, savukārt pašlaik tādi netiek saņemti. Turklāt ārzemju studentu skaits ir audzis.

"Rudens semestrī ārvalstu studentu skaits atkal ir pieaudzis pēc Covid-19. Principā tā kā semestris sākās septembrī, tad inflācija jau tajā brīdī bija, bet ar to saskārās daudzas valstis, un es domāju, ka ārvalstu studenti joprojām šeit saskata lētākas dzīvošanas iespējas. Nedaudz varētu pēc analoģijas atcerēties 2008. gada, 2009. gada finanšu krīzi, kad arī mums pieauga tieši apmaiņas studentu skaits no Rietumiem. Tajā brīdī arī pamatojums bija, ka šeit tomēr dzīvošanas izmaksas ir lētākas nekā rietumvalstīs," pastāstīja Bergs.

25 gadus vecais Tehans ir ieradies no Šrilankas un jau trešo gadu augstskolā "Turība" studē tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumu vadību. Arī viņš atzina, ka inflācijas dēļ pašlaik ir grūtāk, bet, pateicoties vecāku atbalstam, tās nav grūtības, ar kurām viņš nevarētu sadzīvot.

"Ja mani vecāki man nepalīdzētu, man nebūtu nekādu iespēju tikt ar šo visu galā. Sākoties inflācijai, zaudēju darbu, jo kafejnīca, kurā strādāju, tikai aizvērta, un šobrīd ir ļoti grūti atrast citu darbavietu, jo ārzemju bakalaura studentiem šeit nav tik daudz darba iespēju. Tomēr es nedomāju, ka dzīvošana šeit ir ļoti dārga. Piemēram, mans tētis dzīvo Francijā, kur, salīdzinot ar Latviju, ir daudz dārgāk, tāpēc es noteikti neesmu sliktākajā situācijā," pastāstīja Tehans.

Gatavojoties cenu pieaugumam, vasarā augstskola "Turība" veica apkures sistēmas, energoefektivitātes un citus uzlabojumus, lai visu gadu studentiem spētu nodrošināt studijas klātienē. Lielākā daļa augstskolas studentu par šādu lēmumu ir pateicīgi, tostarp Tehans.

"Kopš esmu Latvijā, pandēmijas dēļ man nav bijusi iespēja klātienē apmeklēt lekcijas, tāpēc šis man ir pirmais studiju semestris klātienē. Un tā man patīk daudz labāk – varu iepazīt jaunus cilvēkus, iet uz lekcijām, esmu priecīgs, ka tā tas arī paliks," sacīja Tehans.

Pateicoties ģimenes atbalstam, ar inflāciju spēj sadzīvot arī citu Latvijas augstskolu ārvalstu studenti.

"Manuprāt, kopumā izskatās, ka ir kļuvis grūtāk, bet es no tā neciešu," atzina Gonzalo, kuram ir 21 gads un kurš Spānijā studē ekonomiku un starptautisko biznesu. Latvijas Universitātē viņš šogad ir ieradies kā students no apmaiņas programmas "Erasmus+". Arī viņš inflācijas sekas tik ļoti neizjūt, tomēr bez vecāku atbalsta noteikti nevarētu atļauties šeit studēt.

"Es neciešu no inflācijas, jo nāku no valsts, kurā tā ir sasniegusi gandrīz 15%, un Latviju kā savu galamērķi es izvēlējos, arī pētot gaidāmos izdevumus. "Erasmus+" programmā piedāvātās valstis tiek sadalītas trīs līmeņos, kur pirmajā ir tādas dārgākās valstis kā Zviedrija, Somija, Norvēģija. Taču Latvija bija trešajā līmenī, kas nozīmē arī to, ka no Eiropas Savienības students iegūs mazāku stipendiju. Par sešiem mēnešiem šeit es saņēmu aptuveni tūkstoš simts eiro, tie ir kādi 200 eiro mēnesī. Ar tādu summu Latvijā nav reāli izdzīvot, piemēram, par studentu viesnīcu es maksāju 400 eiro mēnesī. Līdz ar to finansiāli mani nodrošina vecāki," skaidroja Gonzalo.

Savukārt Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Ārvalstu studentu asociācijas prezidents un medicīnas students Muhameds, kuram ir 25 gadi, Latvijā dzīvo jau sesto gadu. Studiju sākumā viņš strādāja restorānā, vēlāk gan darbs bija jāpamet, jo nevarēja to apvienot ar studijām. Tāpēc tagad finansiāli viņu arī nodrošina vecāki.

"Pareizāk būtu jautāt, kā mana ģimene to pārcieš, jo mans brālis arī šeit studē.

Inflācijas dēļ tētis uzreiz teica, ka nodrošinās lielāku naudas summu, un, pateicoties ģimenei, mēs tiekam galā. Tomēr ir nācies arī no kā atteikties, piemēram, daudz retāk ejam izklaidēties, tik bieži neapmeklējam restorānus, nepasūtam ēdienu uz mājām. Būtībā mēs esam atteikušies no tādas kā greznības, bet visas vajadzības spējam nodrošināt," pastāstīja Muhameds.

Tāpat viņš norādīja, ka studijas ārzemēs ir privilēģija. Tāpēc inflācija, ja arī kādu ārzemju studentu ietekmēs, tad ne tik spēcīgi kā citus.

"Lielāko daļu RSU ārvalstu studentu nodrošina valdība, ģimene vai arī abi, un, manuprāt, kaut kādā veidā viņi visi tiek galā. Latvijā arī nav tik dārgi, kā tas ir citās rietumvalstīs, kur mums dzīvo ģimenes un draugi, kas regulāri stāsta, ka citviet ir patiesi dārgāk un grūtāk. Turklāt, runājot pavisam godīgi, ir jāsaprot, ka RSU studenti ir nedaudz privileģēti, ka viņi vispār spēj atļauties šeit studēt, līdz ar to viņus arī daudz mazāk ietekmēs inflācija. Kopumā domāju, ka katram studentam ir savs veids, kā viņš tiek ar šo visu galā," sacīja Muhameds.

Latvijas Universitāte ziemas periodā pāries uz attālinātām studijām, taču Rīgas Stradiņa universitāte turpinās studentiem nodrošināt studijas jauktajā režīmā – gan klātienē, gan attālināti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti