Pa pusei nopietni, pa pusei jokojot, ārvalstīs strādājošos Bulgārijā dēvē par investoru Nr.1. Tā, piemēram, statistika liecina, ka šogad martā no ārzemju ieguldītājiem budžeta ieņēmumi bijuši 53 miljoni eiro, bet emigranti ir atsūtījuši 76 miljonus. Turklāt nav zināms, cik katru reizi uz vietas tiek atstāts skaidrā naudā, viesojoties pie radiem. Līdz ar to reālie skaitļi ir vēl iespaidīgāki.
Tā saucamie “darba migranti” - cilvēki, kas neaizbrauc pavisam, bet gan tikai uz laiku peļņā - visbiežāk veic zemi kvalificētu darbu, un bulgāru valodā viņiem ir speciāls, arābu izcelsmes vārds “gurbetčija”. Populārākie galamērķi ir Spānija un Grieķija. Sievietes parasti strādā restorānos un kafejnīcās, tīra mājas, aprūpē vecus ļaudis, vīrieši visbiežāk ir nodarbināti celtniecībā vai lauksaimniecībā.
Viena nedēļas alga aiziet īrei, otra - iztikai, bet divas var ietaupīt un nosūtīt mājās palikušajiem. Ar tiem tiek apmaksāta bērnu izglītība un vēlāk kāzas, māju remonti un ārstu izdevumi vecāku ārstēšanai. Mazākie bērni sākumā tiek atstāti mājās, lai pirmajā klasē iemācītos lasīt un rakstīt, un tad parasti aizbrauc līdzi vecākiem.
Viesstrādnieka dzīve nav viegla, un liela daļa neslēpj asaras, kārtējo reizi atgriežoties dzimtenē. Taču darbu atrast Bulgārijā ir grūti, un pēc pāris mēnešiem atkal jākravā ceļa somas.
Bulgārijā ir daudz ciematu, kur iedzīvotāju vienīgais ienākumu avots ir radinieki ārzemēs
Nesen ziņās bija skatāma aizkustinoša reportāžu par vienu tādu lauku skolu, kur lielākajai daļai bērnu vai nu viens, vai abi vecāki strādā svešumā. Uz žurnālistes jautājumu, maza meitenīte atzinās, ka mamma nav bijusi ne uz pirmo skolas dienu, ne uz Ziemassvētkiem, ne dzimšanas dienu. Svētku reizēs ir visgrūtāk.
Ne velti jau vairākus gadus daudzviet darbojas speciāli kursi, kas apmāca vectētiņus un vecmāmiņas rīkoties ar vissvarīgākajām programmām – „Skype” un “Facebook”.
Situācija nokļuvusi arī Sociālās ministrijas uzmanības centrā, kas atzina nepieciešamību pastiprināt kontroli par apstākļiem, kādos dzīvo aptuveni 200 tūkstoši tādu bērnu, kuru vecāki strādā ārzemēs un kurus audzina vecvecāki vai citi radinieki. Pēc likuma viņi skaitās pamesti, un atrodas sociālo dienestu aizbildnībā.
Tiek plānotas izmaiņas normatīvajos aktos, lai radinieki varētu saņemt bērnu pabalstus un atvieglotu audzināšanas tiesību piešķiršanas procedūru. Nepieciešams panākt arī to, lai viesstrādnieki saņemtu kaut minimālo algu atbilstoši valstij, kurā uzturas, kā arī nodrošināt normālus darba apstākļus un taisnīgu samaksu.
Bulgārija ieņem otro vietu aiz Lietuvas starp Austrumeiropas valstīm, pēc ārzemēs strādājošo ieguldījuma īpatsvara valsts iekšzemes kopproduktā. Turklāt krīzes un stagnācijas rezultātā, pēdējos gados investīciju ir jūtami mazāk un viesstrādnieku naudas pārvedumi iegūst aizvien lielāku nozīmi.
Cik tieši bulgāru uz laiku vai pastāvīgi devušies peļņā uz ārzemēm, diez vai kāds zinās precīzi teikt.
Neoficiāli runa ir par trīs miljoniem - vairāk nekā ekonomiski aktīvie iedzīvotāji, kas palikuši dzimtenē. To ir tikai 2,2 miljoni.
