Sadarbību ar “Nord Stream 2” projektu pārtraukušas galvenokārt apdrošināšanas kompānijas, kas atteikušās turpmāk nodrošināt savus pakalpojumus.
Šo uzņēmumu vidū ir apdrošinātāji “Munich Re”, “Zurich Insurance Group”, “Axa Group”, kā arī vācu inženiertehniskais būvniecības uzņēmums “Bilfinger”.
ASV Valsts departamenta ziņojums gan izpelnījies visai asu Republikāņu partijas senatoru kritiku, jo ASV valdība līdz šim solītās sankcijas ir noteikusi tikai pret gāzesvadu liekošo kuģi “Fortuna” un tā īpašniekiem Krievijas kompāniju “KVT-Rus”.
Pēc Senāta ārlietu komitejas pārstāvju domām, šis ziņojums apliecina nespēju pilnībā apturēt “Nord Stream 2” būvniecību un ir īsta dāvana Krievijai, kas ļaus tai turpināt apdraudēt Eiropas enerģētisko drošību un destabilizēt Ukrainu.
Arvien vairāk amerikāņu politiķu aicina ASV prezidenta Džo Baidena valdību izskaidrot nākamos soļus, kā novērst draudus “Nord Stream 2” pabeigšanas gadījumā.
KONTEKSTS:
ASV demokrātu un republikāņu likumdevēji vienojušies par sankciju pastiprināšanu pret "Nord Stream 2" projektu, bet pirms to noteikšanas ASV vispirms konsultēsies ar partneriem Eiropā.
Likumprojekts arī paredz, ka par "Nord Stream 2" netiks noteiktas sankcijas pret Vācijas vai jebkādu citu Eiropās Savienības (ES) valstu valdībām, Šveici, Norvēģiju, Lielbritāniju un pašu ES.
ASV uzskata, ka cauruļvads palielinās ES atkarību no Krievijas gāzes piegādēm, Maskavai nodrošinot politiskās ietekmes sviras, kā arī instrumentu enerģijas piegāžu potenciālai atslēgšanai.
Arī Baltijas valstu amatpersonas kritiski izteikušās par "Nord Stream 2", uzsverot, ka tas ir ģeopolitisks projekts un ir pretrunā ar Eiropas Enerģētikas savienības mērķiem.
Paredzēts, ka 1230 kilometru garais cauruļvads nodrošinās līdz 55 miljardiem kubikmetru Krievijas dabasgāzes piegādi Vācijai gadā.