Arvien skaļāk izskan trauksmes zvani par globālu ekonomikas lejupslīdi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Arvien skaļāk izskan trauksmes zvani par iespējamu globālu ekonomikas lejupslīdi. Jaunākie iekšzemes kopprodukta (IKP) dati liecina, ka recesijai pietuvojusies eirozonas lielākā ekonomika Vācija. Pesimisms Volstrītā atspoguļojies valsts parādzīmju vērtībā, bet Ķīna publicējusi virkni vāju ekonomisko rādītāju.

Jaunākie dati liecina – eirozonas galvenā dzinēja Vācijas ekonomika gada otrajā ceturksnī sarukusi par 0,1%. Ekonomisti to galvenokārt skaidro ar globālās ekonomikas palēnināšos, kas ir sāpīga uz eksportu balstītajai Vācijai, bažām par "Brexit" sekām Eiropā, kā arī ASV un Ķīnas tirdzniecības kara negatīvo ietekmi.

"Mūsu vidū valda satraukums. Mūsu ekonomikas palēnināšanās radusies no ārvalstīm. Tā radusies no daudzajiem konfliktiem, ar kuriem nākas saskarties mūsu uzņēmumiem, no valūtas devalvēšanas sacensībām, no neskaidrākās naftas produktu loģistikas, arī "Brexit" jautājums joprojām nav atrisināts. Daudzi uzņēmumi pašlaik nogaida ar investēšanu.

Mēs kā globāls mašinērijas, ekipējuma un instalāciju ražotājs no tā ciešam ļoti smagi un pagaidām tam neredzam galu," atzina Vācijas tirdzniecības un rūpniecības kameras runasvīrs Volkers Treijers.

Tikmēr ASV vērtspapīru tirgū valdības ilgtermiņa obligāciju ienesīgums uz brīdi kļuvis mazāks par īstermiņa obligāciju ienesīgumu, kas vēsturiski bijis spēcīgs signāls gaidāmai ekonomiskajai lejupslīdei. Pēdējo reizi šāda situācija bija 2007. gadā, globālās ekonomiskās krīzes priekšvakarā.

"Vieglākais veids, kā to saprast, ir tas, ka ilgtermiņa procentu likmes – jebkas, kas ir ilgāks par trim vai četriem gadiem – kļuvušas zemākas par īstermiņa likmēm. Tā nav normāla situācija.

Tas nozīmē, ka cilvēki nav gatavi likt savu naudu uz nākotnes izaugsmes cerībām, un tas savukārt var izraisīt kreditēšanas krīzi," sacīja "Grant Thornton" galvenā ekonomiste Diāna Svonka.

Vienlaikus negaidīti slikti rādītāji arī sagaidīti par Ķīnas ekonomiku. Dati par jūliju liecina, ka Ķīna piedzīvojusi lēnāko rūpniecības izaugsmi pēdējo 17 gadu laikā. Tā sasniegusi 4,8% jeb par pusprocentu procentu mazāk, nekā tika prognozēts. Savukārt mazumtirdzniecības pieauguma temps bijis lēnākais pēdējos trīs mēnešos. Izaugsmi iekustināt nav izdevies par spīti plašajām Ķīnas realizētajām ekonomikas stimulēšanas programmām.

Uz to reaģējot, Ķīnas centrālajos medijos publicēts vadošu ekspertu komentārs, ka izaugsmes palēnināšanos valsts ekonomika spēšot pārdzīvot. Savukārt pesimistiskākie eksperti prognozē – ja ne Ķīna, tad vairākas vadošās rietumu valstis oficiālu recesiju, kas definēta kā lejupslīde divus ceturkšņus pēc kārtas, var sagaidīt nākamgad vai pat šogad.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti