Ārpus Rīgas

"Rīgas Apriņķa Avīzes" galvenais redaktors par Inčukalna gudrona dīķu izsmelšanu

Ārpus Rīgas

Daugavpilī rindā pie bērnu zobārsta gandrīz gadu

Turpina palielināties sezonas strādnieku trūkums lauksaimniecībā

Arvien pieaug sezonas strādnieku trūkums lauksaimniecībā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Lauksamniecībā sezonas darbos ar ienākuma nodokļa atvieglojumiem ik gadu nodarbina vien 36 procentus no nozarē kopumā sezonā nepieciešamajiem strādniekiem, liecina Zemkopības ministrijas dati. Uz sezonas strādnieku trūkumu norāda dārzeņu, augļu un stādu audzētāji. Darba roku vienkāršos darbos pietrūkst vairākus gadus, un strādāt gribētāju kļūst arvien mazāk. Daļa lauksaimnieku pārliecināti, ka risinājums ir viesstrādnieki, citi norāda uz dažādu jauniešu iesaistes programmu izveidi.

Pirms pāris gadiem Latvijā ieviesa samazināto sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli, taču Zemkopības ministrija secina, ka izvirzītais mērķis arvien nav sasniegts. Šobrīd programmas izvirzīto kritēriju izpilde sasniegusi vien 36%. Ministrijas dati liecina, ka, lai ik sezonu novāktu dārzeņu un augļu ražu, nepieciešami 7700 laukstrādnieku, bet šogad reģistrēti tikai 2700. Arī pērn līdzīgs skaits. Piemēram, augļu audzētāju asociācijas vadītāja Māra Rudzāte vērtē, ka Latvijā nav cilvēku, kas šos darbus darīs. Lauksaimniecei pašai ir krūmmelleņu saimniecība, kurā jau 3 gadus nodarbina arī viesstrādniekus divus mēnešus gadā.

Viesstrādnieku nodarbināšana sezonas darbos ir neizdevīgāka, jo šiem strādniekiem jāmaksā valstī noteiktā vidējā nozares alga. Taču lielās augļu audzētāju saimniecības tāpat izvēlas šo darbaspēku, jo bieži vietējais strādnieks neesot alternatīva. Nedz jaunieši, nedz bezdarbnieki ražas laika darbus neizvēlas. Arī biedrības "Latvijas dārznieks" vadītājs Jānis Bērziņš iezīmē līdzīgu situāciju dārzeņu audzēšanas sektorā, te gan ik sezonu vajadzīgs pat mazāks laukstrādnieku skaits, taču arī to neizdodas savākt ar vietējām darbarokām.

Savukārt katrā stādu audzētāju saimniecībā gada darbīgākajā laikā vajadzīgi vismaz pieci strādnieki, tomēr arī šajā jomā nav strādnieku. Stādu audzētāja Andreja Vītoliņa ieskatā problēmai jāmeklē arī ilgtermiņa risinājumi, tostarp, kā izlīdzināt lauku un ekonomisko centru algu starpību vietējam darbaspēkam.

Tikmēr Bulduru dārzkopības vidusskolas direktore Anta Sparinska pārliecināta, ka arī no jauniešu vidus var piesaistīt darba spēku sezonas darbiem. Saimniecības savos miestos var meklēt jauniešus, kam vajadzīgas stipendijas, lai mācītos dārzkopību, un tādējādi maksāt par sezonas darbiem. Savukārt izglītības iestādēm jāveicina darba vidē balstītas mācības.

Zemkopības ministrijā vēl papildināja, ka 2014. gadā ieviestā sezonas strādnieku samazinātā ienākuma nodokļa (15%) efektivitāte būs jāizvērtē 2020. gadā un uzstādītais mērķis ir krietni lielāks nekā šobrīd – tiem būtu jābūt jau 7700 laukstrādnieku sezonā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti