Arvien grūtāk atrast sezonas strādniekus; vietējie darbam uz lauka neatsaucas

Zemeņu laukos jau ierasts, ka vasarās palīgā brauc viesstrādnieki, un šogad karstajā laikā papildu rokas īpaši noderētu, taču vairums viesstrādnieku uz Latviju netiek. Kāda saimniecība Talsu novadā bija cerējusi uz viesstrādniekiem no Uzbekistānas un pat samaksāja nodevu par viņiem, taču papildspēki neatbrauca.

Zemeņu audzētāja cenšas no zemeņu lauka izvairīties, jo ir sāpīgi skatīties, kā teju divi hektāri jau ir gājuši zudībā. Laukā tiek laisti vien tie, kuri zemenes lasa paši sev.

Cilvēki dodas novākt to, kas vēl nav aizgājis postā.

Zaudējumi, visticamāk, pārsniegs 100 tūkstošus eiro vien tāpēc, ka nav lasītāju. Pērn saimniecībā strādājuši simt cilvēki, bet šogad, kad ražas laiks ir īsāks un vajadzētu vēl vairāk lasītāju, to ir ap 50. Lauksaimnieki visā Latvijā meklē viesstrādniekus, bet Ekonomikas ministrijā (EM) uzskata, ka tomēr būtu jāuzrunā vietējie.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība) sacīja: "Ir izveidots sezonālo laukstrādnieku modelis, kur ir jāmaksā mazāka algas nodokļu likme, ir mēģināts dažādi šo problēmu risināt. Redzam šajos apstākļos, kas saistīti ar Covid-19, ka aizvien ir 70 tūkstoši bezdarbnieku valstī, kas ir tiešām milzīgs skaits, šajos apstākļos prioritātei vajadzētu būt, lai palīdzētu mūsu vietējam darbaspēkam, vietējiem iedzīvotājiem."

Bet vietējos darbs zemeņu laukā neinteresē, sacīja uzņēmuma "Lubeco" priekšsēdētāja Zane Silgale. Uz vakancēm lielākoties atsaucas tikai pusaudži.

Viņa teica: "Katru gadu kļūst arvien sliktāk un sliktāk. Faktiski 14, 15 gadus veci bērni ir tie, kas ir gatavi darīt šo darbu. Tas ir ārpus viņu mācībām. Bet pieaugušajiem ir skaidrs, viņiem ir pastāvīgs darbs. Kāpēc lai viņi nāktu strādāt zemeņu laukā?"

Tāpēc glābiņš ir viesstrādnieki. Pērn tie bija desmit cilvēki no Indijas. Šogad aicināti 14 no Uzbekistānas. Par dokumentu izskatīšanu saimniece samaksājusi gandrīz 900 eiro Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP), taču cilvēki aizvien nav ieguvuši tiesības uz nodarbinātību.

Silgale skaidroja: "Lai dabūtu no Uzbekistānas Republikas viesstrādniekus, mums faktiski viss apstājās pie Latvijas Republikas vēstniecības Uzbekistānā. Ko man skaidroja Uzbekistānā mūsu vēstniecības pārstāvji – viņiem ir noteiktas kategorijas, cik var studentus uzņemt, cik tālbraucējšoferus uzņemt, cik viesstrādniekus. Attiecīgi laikam pārāk daudz vēlas šobrīd braukt no Uzbekistānas uz Latviju strādāt."

Savukārt PMLP priekšnieka vietniece Maija Roze to noliedza: "Nē, tādu ierobežojumu nav. Mūsu imigrācijas jomā nav nevienas kvotas. Ja ir iemesls, ja ir nepieciešamība, tad gan uzturēšanas atļaujas, gan vīzas, gan tiesības uz nodarbinātību tiek sniegtas."

Bet, ja cilvēks Latviju nesasniedz, samaksātā nodeva netiek atmaksāta.

Roze paskaidroja: "Šī valsts nodeva ir par dokumentu izskatīšanu. Dokumenti ir izskatīti, ielūgums ir apstiprināts. Tālākās sekas nav atkarīgas no mums."

Pērn Latvijā strādāja 12 tūkstoši viesstrādnieku, bet šogad pirmajos sešos mēnešos reģistrēti tikai seši tūkstoši.

Šķērslis šajā gadījumā varētu būt vēstniecību kapacitāte. Vīzas pieteicēju pieņemšana vēstniecībās notiek, ievērojot epidemioloģiskās prasībās, tāpēc, iespējams, viesstrādnieki vēl gaida savu kārtu, skaidroja pārvaldē.

Tikmēr zemeņu laukos bojā iet desmitiem tonnu zemeņu. Saimniecības aicina iedzīvotājus doties uz laukiem un savām vajadzībām salasīt zemenes par zemāku cenu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt