Jaunākajā Ārvalstu investīciju vides indeksā apkopots aptuveni 50 investoru viedoklis par Latvijas nodokļu sistēmu, uzņēmējdarbības vidi, valdības paveikto jomas sakārtošanā, kā arī “Ahileja papēžiem”, ko, iespējams, labāk redz no malas, un “mēs izskatāmies viduvēji”; vērtējumi nav kritiski, bet nav arī tādi, ar kuriem gribas skaļi lepoties, atzina Jēkabsone.
Investori atzina, ka vairākās jomās investīciju klimats uzlabojas, piemēram, “ledus ir sakustējies, lai augstākās izglītības sistēmas kvalitāte kļūtu konkurētspējīgāka”, tāpat investori pozitīvi novērtēja lēmumu noteikt 0% nodokli reinvestētajai peļņai, stāstīja Jēkabsone.
Kopumā nodokļu reformu investori novērtēja ar atzīmi 3,1 no 5, teica Jēkabsone.
Investori arī būtiski pozitīvāk novērtējuši politiķu un valdības veikumu – vērtējums uzlabojās no 2,9 līdz 3,1.
Piemēram, kāds no investoriem norādīja, ka
pašreizējā “valdība pārstāv vērtības, nevis tikai politiskās tehnoloģijas, bet negaidītais akcīzes karš ar Igauniju bija stulba ideja”.
Investori arī ievērojuši to, ka tiesībsargājošās iestādes un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aktivizējas, virzās arī novadu reforma, kas uzlabos publiskā sektora efektivitāti.
Ievērota arī finanšu sektora sakārtošana, kur investori atzīmēja uzlabojumus, Latvijas Televīzijai atzina pētījuma autors Arnis Sauka.
Taču jaunās banku prasības rada uzņēmējiem grūtības un papildu slogu, tiek izvirzītas ļoti augstas prasības klientiem, un ne visiem ir zināšanas, lai ikdienā tās izpildītu, norādīja Jēkabsone.
Viņa sacīja - daži uzņēmēji intervijās atzinuši, ka ārvalstu uzņēmējiem gandrīz neiespējami atvērt Latvijas bankās kontus.
Sauka savukārt pastāstīja, ka vairāk nekā puse aptaujāto investoru – 30 – plāno palielināt investīcijas Latvijā, un dažiem investīciju apjoma palielināšana plānota visai būtiska, no otras puses - Latvija aizvien atpaliek no Lietuvas un Igaunijas pēc piesaistīto investīciju apjoma.
Skatoties iepriekšējos divus gadus, Lietuva ārvalstu investīcijās spējusi piesaistīt aptuveni 2,7 miljardus, Igaunija aptuveni 3,1 miljardu, bet Latvijā tas ir 1,1 miljards. Nevarētu teikt, ka ir sasniegts zemākais punkts, bet redzam, ka potenciāls ir.
Sauka arī atzina, ka kopumā ārvalstu investoriem nav kritiskas attieksmes pret investīciju klimatu Latvijā, tā ir viduvēja. Galvenās problēmas, ko investori izceļ, ir demogrāfija, izglītības un zinātnes kvalitāte, ēnu ekonomikas apjoms un korupcijas līmenis.
Trešdien no plkst. 14.00 LSM.lv tiešraidē varēs sekot līdzi FICIL pētījuma prezentācijai un diskusijai "Latvijas konkurētspēja 2019. gadā: kāpums vai kritums?".
