Ārvalstu investori jau labu laiku runā par to, ka no valdības puses varētu būt lielāka pretimnākšana attiecībā uz ieguldījumiem izglītībā.
"Runājam par dažādiem soļiem, ko valdība varētu veikt, pieņemsim, iekļaut krietni lielāku atskaitāmo izmaksu bāzi, kas saistītas ar izglītību, mācībām, pārorientēšanos," sacīja Elksniņa-Zaščirinska.
Pēc viņas teiktā, līdz šim minētās izmaiņas iecerētajā nodokļu reformā nav manāmas – valdība strādā ar nodokļu likmju izmaiņām, neapliekamo minimumu.
"Dotajā brīdī es vērtēju pasākumu kopumu, kas ir izdarīts, vairāk par tādu kosmētisko remontu.
Mēs runājam dažreiz par kapitālajiem remontiem, tad šis ir kosmētiskais remonts.
Manuprāt, mums sen ir vērts padomāt par tādu kapitālo remontu tieši ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, valsts sociālās apdrošināšanas un vispār visās ar veselību un pensiju saistītajās jomās," teica Elksniņa-Zaščirinska.
Vienlaikus viņa piekrita, ka uzņēmējiem nepatīk biežas nodokļu izmaiņas un, pirms veikt sistēmas kapitālo remontu, būtu jāizvērtē iepriekšējās nodokļu reformas rezultāti. "Kamēr tas nav skaidrs, ir grūti paredzēt jebkuras jaunas izmaiņas," teica Elksniņa-Zaščirinska.
Tāpat, pēc ārvalstu investoru domām, vairāk būtu jāpievērš vērība ar nodokļiem nesaistītiem jautājumiem. Piemēram, administratīvā sloga mazināšanu, veicot nodokļu maksājumus, ēnu ekonomikas apkarošanu. Tie ir jautājumi, kas vairāk saistīti ar nodokļu iekasēšanu, digitalizāciju.
Ārvalstu investoru padome Latvijā piektdien, 11. septembrī, iesniegs valdībā kopumā 11 priekšlikumus par to, kā Latvijā būtu jāuzlabo investīciju vide.
KONTEKSTS:
Valdība atbalstīja vairākas nodokļu politikas izmaiņas, ko iecerēts ieviest trīs posmos. Tostarp paredzēts par vienu procentpunktu samazināt sociālās iemaksas, ieviest minimālo sociālo iemaksu, mainīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pārdali pašvaldību budžetam no pašreizējiem 80% līdz 75% u.c.
