Aktuāli

Eiropas pirmiedzīvotāji Somijas sāmi cīnās par savām tiesībām

Aktuāli

LB padomnieks Andris Strazds par Trampa ietekmi uz ekonomiku

Ārvalstu investoru padomes pārstāve Ilze Znotiņa par maksātnespējas sistēmas uzlabojumiem

Ārvalstu investori: Situācija maksātnespējas jomā uzlabojas, bet problēma aizvien ir politiskā griba

Pēdējo piecu gadu laikā ir manāmi uzlabojusies situācija maksātnespējas administrēšanas jomā, kas saistīta ar ierēdņu un tiesībsargājošo iestāžu aktīvu darbu. Taču problēma aizvien ir politiskā kultūra, intervijā Latvijas Radio norādīja Ārvalstu investoru padomes Latvijā pārstāve Ilze Znotiņa.

“Viennozīmīgi varam apstiprināt, ka situācija kopumā ir uzlabojusies. Un piecos gados notikušas ļoti lielas pārmaiņas. Sākām ar to brīdi, ka maksātnespējas jomā bijām tiešām dziļā bedrē – bija parādījušies daudzi īpatnēji grupējumi un cilvēki bija iebiedēti, gan parastie uzņēmēji, gan bieži vien tiesībsargājošo iestāžu darbinieki nebija īpaši spējīgi cīnīties pret šiem grupējumiem. Bet tagad notikušas pozitīvas pārmaiņas, īpaši pēdējā gada laikā,” sacīja Znotiņa.

Viņa norādīja arī uz Ārvalstu investoru padomes 2016.gada pētījumu par ļaunprātībām maksātnespējas procesa jomā Latvijā, pēc kura esot sekojušas pārmaiņas. Situācijas uzlabošanos viņa saista ar virkni lietām: veiktas izmaiņas likumā, lai novērstu tīšas ļaunprātības, un būtiski arī tas, ka politiķi, ierēdņi un tiesībsargājošās iestādes aktīvi sākušas pievērst uzmanību šiem jautājumiem.

Turklāt policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde un arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) “šajā vasarā rādījuši daudz labu piemēru, ka var cīnīties ar šiem noziedznieku grupējumiem”. Tāpat veikta virkne uzlabojumu Maksātnespējas administrācijas darbā, taču tās darba kapacitāte aizvien nav pietiekama.

“Tas novedis pie tā, ka ir pozitīvas pārmaiņas. Bet galīgi nevaram teikt, ka šīm pozitīvām pārmaiņām arī jābeidzas,” sacīja Znotiņa.

Aizvien neskaidrs esot tas, kāpēc valsts nevēlas analizēt, cik efektīvs ir maksātnespējas sistēmas un konkrētu administratoru darbs. “Vēl joprojām valsts nav atvēlējusi pietiekami daudz līdzekļu, lai atbilstoši 21.gadsimtam analizētu datus, kas ir tās rīcībā,” norādīja ārvalstu investoru pārstāve.

Pašlaik lielākā problēma esot valsts iestāžu nepietiekama aktivitāte. Padomes skatījumā ir daudz tukšo uzņēmumu – pēc bankrota kreditors vairs nevar neko iegūt. Tas liek jautāt, vai valsts iestādes pietiekami aktīvi uzraudzījušas, kas veido šādus uzņēmumus un vai tie nav saistīti ar ekonomisko noziedzību. Tas visaktuālāk ir tādās jomās kā sabiedriskā ēdināšana, apkalpojošā sfēra, būvniecība.

“Mums joprojām ir novērojumi par to, ka turpina notikt var būt ne tik ļaunprātīgas darbības, kādas bija pēckrīzes laikā, bet viennozīmīgi tādas, kas prasa papildu uzmanību,” sacīja Znotiņa.

Taču visvairāk Ārvalstu investoru padomi satrauc politiskā kultūra un “atsevišķu interešu bezkaunīga lobēšana”.

“Pagājušajā gadā deputāts “No sirds Latvijai” ierosināja vienas nakts laikā pārvērst visu līdz šim darīto darbu – piedāvāja maksātnespējas administratorus atkal vairs nepielīdzināt valsts amatpersonām. Mums likās, ka šī rīcība ne vien skaidri norāda uz dažādu interešu lobēšanu, bet arī atklāti runā par apdraudējumiem valsts drošībai,” stāstīja Znotiņa.

Kā otru piemēru viņa minēja Nacionālās apvienības piedāvātos grozījumus attiecībā uz maksātnespēju banku sektorā: “Redzējām, ka viss vērsts uz vienas konkrētas problēmas labvēlīgu atrisināšanu konkrētam grupējumam, nevis valsts kopējam labumam.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti