Viņa atzina, ka šobrīd “esam gaidīšanas režīmā”, bet tas divus mēnešus pēc vēlēšanām nav nekas traģisks, notiek normāls politiskais process, to saprot arī investori, un pašlaik nav tādu investoru, kuri atturētos ieguldīt Latvijā vai attīstīt savu darbību tieši valdības neesamības dēļ.
Taču “investīcijām nepatīk neparedzamība”, un investori sagaida svarīgāko iepriekš iesākot darbu turpināšanu - darbaspēka pieejamības problēmu risināšanu, izglītības kvalitātes uzlabošanu un arī digitalizācijas jautājumus.
Viņa arī sacīja, ka pašlaik nav skaidrs, vai visas 13.Saeimā ievēlētas partijas saprot, cik svarīgi ir sakārtot finanšu sektoru un uzlabot cīņu ar naudas atmazgāšanu.
Jaksona norādīja, ka ir atlicis gads – līdz 2020.gadam jābūt konkrētiem risinājumiem, jo tad vairs nelīdzēs ne solījumi, ne plāni, būs jāparāda konkrētas darbības un rezultāti.
KONTEKSTS:
Ar kritisku vērtējumu Latvijas institūciju spējām novērst naudas atmazgāšanu un ierobežot masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansētājus 23. augustā klajā nāca Eiropas Padomes ekspertu komitejas "Moneyval" naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas eksperti. Tādēļ valstij noteikts pastiprinātas kontroles režīms, kas nozīmē, ka, nespējot uzlabot naudas atmazgāšanas kontroli, Latvija var nonākt tā dēvētajā pelēkajā sarakstā.
Latvijai gada laikā ir jāuzrāda būtisks progress naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas risku novēršanā.
Vēl pirms tam ASV Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas paziņoja, ka Latvijas trešā lielākā banka "ABLV Bank" organizējusi naudas atmazgāšanas shēmas, kas palīdzējušas finansēt Ziemeļkorejas ballistisko raķešu programmu un nelegālas aktivitātes Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. Pašlaik "ABLV Bank" tiek likvidēta. Krēslu zaudējis arī Kontroles dienesta vadītājs Viesturs Burkāns, kura vietu dienesta vadībā no šā gada 1. jūnija ieņem Ilze Znotiņa.
