Ārvalstu investoru padome ar valdību tiekas katru gadu, lai dotu savus ieteikumus, kā piesaistīt investīcijas. Šoreiz galvenie temati bija tiesiskums, veselības aprūpe, digitalizācija, kā arī gaidāmās izmaiņas nodokļos.
"Eurostat" dati liecina, ka ārvalstu investīciju piesaistē Igaunija starp Baltijas valstīm ir krietni pārāka, savukārt Latvija atrodas pēdējā vietā. Lai Latviju padarītu investoriem pievilcīgāku, valdība atbalstījusi sociālo iemaksu samazināšanu par vienu procentpunktu no nākamā gada.
Investoru padomes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone pēc tikšanās ar valdību piekrita, ka nodokļu samazināšana konkurētspēju uzlabos, taču kā īpaši svarīgu viņa uzsvēra straujāku ēnu ekonomikas samazināšanu.
"Samazinājums par vienu procentpunktu ir būtisks, jo tādējādi darbaspēka nodokļi kļūst ļoti konkurētspējīgi, piemēram, ar Lietuvu. Vai tas ļaus būtiski samazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru, uz to es nevaru atbildēt. [..] Mēs turēsim valdību pie vārda, ka ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā samazināsies no 23,9% uz 18,3%," saka Jēkabsone.
Investoru padome pirms tikšanās ar valdību publicējusi nostāju, kurā kritizē praksi par izmaiņām nodokļos paziņot vien dažus mēnešus pirms to stāšanās spēkā, kā tas noticis šogad. Premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") atbildēja, ka vēlējies vienošanos par nodokļiem panākt agrāk, taču plānus mainījusi pandēmija. Viņš arī atzina, ka Latvijā trūkstot institūcijas, kas analizētu dažādus nodokļu modeļus un piedāvātu variantus valdībai. Kariņa nostāja ir, ka darbaspēka nodokļi jāsamazina arī turpmākos gadus.
"Mērķis ir ļoti elementārs – atslogot godīgos nodokļu maksātājus, bet iekļaujot [nodokļu maksāšanā] aizvien plašāku sabiedrības daļu.
Tātad uz ēnu ekonomikas rēķina ar zemākām nodokļu likmēm panākt nodokļu nomaksas pieaugumu, lai mēs varētu finansēt visu, kas mums ir jāfinansē," uzskata Kariņš.
Premjers piekrīt investoru padomei par to, ka mainīt neapliekamo minimumu atkarībā no algas lieluma ir sarežģīti un no šādas sistēmas vajadzētu atteikties, tomēr tas neesot tuvāko gadu jautājums. Investori valdībai arī norādīja, ka nepieciešams uzlabot veselības aprūpes sistēmu, par kuras vājumu liecinot lielais skaits darba nespējas lapu, savukārt atzinīgus vārdus investoru padome valdībai velta darbiem par Covid-19 ierobežošanu, ekonomisko tiesu izveidi un augstskolu reformu.
Aizdomīgs ir darba nespējas lapu skaits – ap 1 000 000 gadā –, kas liek vaicāt, vai tās visas izsniegtas pamatoti un kāds īsti irsabiedrības veselības stāvoklis. Diskusijās pārrunāti uzdevumi tiesiskuma uzlabošanai, kā arī piemēri digitalizācijas risinājumu papildināšanai. Par labu piemēru atzīta Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmas pieejamība un ērtums, bet, pēc Jēkabsones teiktā, kopumā šajā jomā vēl daudz darāmā.
"Latvijas nākotne ir vairāk digitalizācijas virzienā. Iepriekš pastāvēja uzskats, ka liela sabiedrības daļa nav "uz tu" ar digitālajiem risinājumiem. Latvijā pavisam noteikti šī ir joma, kur mēs varam attīstīties, jo, pirmkārt, tas mazinās ēnu ekonomiku. Tas ļaus resursus izmantot daudz efektīvāk. Mēs iegūsim augstāk kvalificētu darbaspēku," pārliecināta Jēkabsone.
