Viņš skaidroja, ka ĀIP Latvijā jaunākajā pētījumā par investīciju klimatu Latvijā identificētas trīs problēmu jomas – pieejamība darbaspēkam, inovācijas un izglītība, kā arī tiesiskā vide un atbalsts uzņēmējdarbībai.
Ar pēdējo saprot pretīmnākšanu biznesam, tostarp to, lai pieņemtie likumi arī tiktu izpildīti, kā arī nebūtu tik plašas likumu interpretēšanas iespējas. Tāpat bizness sagaida no valdības skaidrus spēles noteikumus un prognozējamu valsts nodokļu politiku.
"Latvija kļūs slavena ar saviem lēmumiem nodokļu politikā – tie nav prognozējami," teica Greiškalns, kā piemēru minot iecerēto solidaritātes jeb tā saukto bagātnieku nodokli. Ar tā ieviešanu valdība spiedīšot privāto sektoru savus labāk apmaksātos darbiniekus algot savās struktūrvienībās citās valstīs.
"Ir pārsteidzoši, ka tik ātri aizmirstam krīzes sāpīgās mācības," uzsvēra ĀIP Latvijā izpilddirektors, piebilstot, ka vēl iepriekš bija apņemšanās nodokļu slogu vairāk pārcelt no darbaspēka uz patēriņu, taču 2016.gada valsts budžetā plānotās nodokļu izmaiņas par to vairs neliecina.
Intervijā ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" Greiškalns norādīja, ka ārvalstu investoru viedoklī ir jāieklausās. Uzņēmumos, kuros investori ir ieguldījuši savus līdzekļus, strādā 25% Latvijā strādājošo, un tie apgroza 44% līdzekļus no kopējā uzņēmumu apgrozījuma.
Jau vēstīts, ka valdība vienojās nākamgad ieviest solidaritātes nodokli, kā arī saglabāt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi pašreizējā apmērā - 23%, lai gan iepriekš valdības sociālajiem partneriem solīts to nākamgad mazināt līdz 22%.
