Greiškalns LTV “Rīta panorāmai” pastāstīja, ka Ārvalstu investoru padome aptaujā par uzņēmējdarbības vidi un ēnu ekonomiku noskaidrojusi investoru viedokli, un secināts, ka ēnu ekonomika būtiski ietekmē viņu uzņēmējdarbību, ka arī iedragā Latvijas reputāciju.
Greiškalns uzsver, ka šobrīd ārvalstu investoriem viena no prioritātēm uzņēmējdarbības vides uzlabošanā ir cīņa pret ēnu ekonomiku: “Nepieciešams to būtiskāk samazināt un radīt vienādus priekšnoteikumus, jo galvenais secinājums, ka ēnu ekonomika būtiski iedragā Latvijas reputāciju.”
Ārvalstu investori arī uzsver, ka atbildību par ēnu ekonomikas apkarošana nevar uzvelt tikai Valsts ieņēmumu dienestam, jo cīņa pret ēnu ekonomikas apkarošanu un godīgas konkurences uzraudzība nozīmē arī pārvadājumu noteikumu ievērošanu, virsstundas, būvniecības kontroli un materiālu sertificēšanu, kā arī patērētāju tiesību ievērošanu.
Arī korupcija un politiskās spēles, tiesisko normu dažāda interpretācija traucē uzņēmējdarbībai. Investori ienāk Latvijā, uzskatot, ka šeit darbojas Eiropas Savienības (ES) normas, un tad atklājas, ka ir “kādi citi neredzami likumi un tikumi”, sacīja Greiškalns. Piemēram, izrādās, ka būtiska daļa uzņēmumu strādā ēnu ekonomikā, bet tieslietu sistēmas darbība, it īpaši maksātnespējas jomā, pārāk bieži ir necaurspīdīga un neefektīva.
Būtisks faktors, kas veicina ēnu ekonomiku, esot pastāvošā iepirkumu kārtība, kas balstās uz zemākās cenas principu un iet roku rokā ar aplokšņu algām. Proti, uzņēmēji, kuri maksā saviem darbiniekiem aploksnē un ietaupa uz nodokļiem, iepirkumā pakalpojumu vai preci spēj piedāvāt par zemāku cenu nekā godīgie uzņēmēji.
Cīņā ar ēnu ekonomiku ārvalstu investori aicina fokusēties uz negodīgo uzņēmēju sodīšanu ar reāliem naudas un cietumsodiem, celt valsts iestāžu darbinieku kvalifikāciju un radīt nodokļu sistēmu, kas netiktu bieži mainīta.
Šīs aptaujas prezentācijā arī Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja Ināra Pētersone atzina, ka ēnu ekonomika ir fundamentāla Latvijas valsts problēma, un norādīja, ka tās mazināšana ir ne tikai Ieņēmumu dienesta, bet arī daudzu citu institūciju rokās.
Greiškalns gan uzsvēra, ka ēnu ekonomikas apkarošana nav tikai Valsts ieņēmumu dienesta problēma, jo godīgas konkurences uzraudzība un labvēlīgas uzņēmējdarbības radīšana ir visas valdības uzdevums, piemēram, uzraudzīt, lai kravas automašīnas netiktu pārkrautas, ir Satiksmes ministrijas uzdevums, uzraudzīt, lai cilvēki strādātu legāli un viņiem maksātu par padarīto un nostrādātajām virsstundām, ir Labklājības ministrijas uzdevums.
Savukārt sarunā ar Latvijas Radio Greikškalns atgādināja, ka, veidojot labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi, valdībai būtiski atgriezties pie nepadarītajiem darbiem, par kuriem jau gadiem runāts, bet līdz darīšanai tā arī nav tikts. Piemēram, svarīga ir tiesiskās vides sakārtošana, uzticamākas tiesu sistēmas veidošana, reformas veselības aprūpē un izglītībā, kas ir svarīga darbaspēkam.
Šo nozaru problēmas jau ir sākušas nelabvēlīgi ietekmēt arī uzņēmējdarbības vidi, piemēram, darba spēka pieejamību. Šo nozaru problēmas jau ir sākušas nelabvēlīgi ietekmēt arī uzņēmējdarbības vidi, piemēram, darba spēka pieejamību. “Kā viens no investoriem ir teicis, mēs nopērkam apdrošināšanas polisi un skaitās, ka problēmai vajadzētu būt atrisinātai. Izrādās, ka problēma nav atrisināta, jo šī apdrošināšanas polise tik un tā nedod iespēju bez rindām kaut kur tikt. Cilvēki reizēm nāk un prasa avansu, lai varētu samaksāt par kādiem steidzamiem gadījumiem,” stāsta Rīgas Ekonomikas augstskolas pētnieks Arnis Sauka.
Iepriekšējie pētījumi par ārvalstu investoru noskaņojumu arī liecina, ka būtisks klupšanas akmens Latvijā ir arī nodokļu sistēma. Tiesa, kā norāda Sauka, problēma ir nevis nodokļu likmju apmērā, bet gan apstāklī, ka tās tiek bieži mainītais.
