Ārvalstu investīciju vides indekss 2018. gadā - joprojām viduvējs

Latvijas investīciju vides pievilcība 2018. gadā ir saglabājusies nemainīgi viduvēja salīdzinājumā ar situāciju pirms gada - 2,5 punkti no 5, liecina jaunākā ārvalstu investīciju vides indeksa dati. Arī investoru novērtējums politikas veidotāju centieniem uzlabot investīciju klimatu Latvijā pagājušajā gadā ir novērtēts tādā pašā līmenī kā 2017. gada pētījumā - ar gandrīz vidēji jeb 2,9.  

Ārvalstu investoru padome Latvijā informēja, ka līdzīgs skaits investoru kā pērn atbildējuši, ka arī šogad turpinās investēt Latvijā: 22 no intervētajiem 40 investoriem atbildēja, ka plāno palielināt investīcijas Latvijā, bet 14 atbildēja noraidoši un četri norādīja, ka "tas ir atkarīgs no apstākļiem" vai arī, ka nav vēl izlēmuši. Tomēr padomes locekļu bažas raisa fakts, ka 2018. gada deviņos mēnešos uz pusi samazinājies tiešo ārvalstu investīciju apjoms Latvijā (pēc Ekonomikas ministrijas datiem - 365 miljoni eiro 2018. gada deviņos mēnešos).

Galvenie pētījumā identificētie izaicinājumi, kas kavē investīciju vides attīstību:

  • Akūtās problēmas: korupcija publiskajā sektorā, darbaspēka kvalitāte un nepieejamība, valsts pārvaldes efektivitāte.
  • Hroniskās problēmas: nenoteiktība, ēnu ekonomika, izglītības sistēma.
  • Apārstētās problēmas: demogrāfija un veselības aprūpes sistēma, nodokļu reforma, uzņēmēju neētiska un nelikumīga uzvedība, negodīga konkurence.
  • Jaunas negatīvās tendences: situācija finanšu sektorā, tās izraisītās sekas un valsts reputācijas problēmas, Rīgas loma valsts attīstībā- nepietiekama spēja konkurēt ar citām pilsētām reģionā.

Pētījumā, ko jau ceturto gadu veic Ārvalstu investoru padome Latvijā sadarbībā ar Rīgas Ekonomikas augstskolas profesoru Arni Sauku, piedalījās 40 lielo uzņēmumu vadītāji, kuri nodrošina 9% no Latvijas valsts nodokļu ieņēmumiem un nodarbina 4% no strādājošajiem. Kopumā to uzņēmumu skaits, kuros ārvalstu kapitāls veido vismaz 50% un kuru apgrozījums pārsniedz 145 tūkstošus eiro, veido vienu piekto daļu no visiem Latvijas uzņēmumiem, un tie nomaksā 48% no visiem nodokļiem valstī, kā arī nodarbina 27% strādājošo.

Lai gan investori norāda, ka gada laikā situācija nedaudz uzlabojusies attiecībā uz nodokļu sistēmu, demogrāfiju un veselības aprūpes sistēmu, un progress šajās jomās ir sasniegts vismaz "daļēji",

tomēr daudz kritiskāka, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir kļuvusi situācija ar  darbaspēka pieejamību.

Lielākā daļa intervēto ārvalstu investoru nav apmierināti arī ar tādu faktoru kā nenoteiktība, kas nav mazinājusies, savukārt investoru viedoklis par tiesu sistēmu un uzņēmējdarbības likumdošanas kvalitāti joprojām ir neapmierinošs, tomēr 2018. gada progress novērtēts nedaudz labāk nekā 2017. gadā. 
 

Ieteikumi galveno problēmu risināšanai

Pētījumā investori sniedza arī vairākus ieteikumus, kā risināt akūtākās problēmas. Daži no ieteikumiem darbaspēka pieejamības jomā ietver reģionālās mobilitātes veicināšanu un mājokļu attīstību, labāku transporta sistēmu vietējā mērogā, kā arī reģionālo centru stiprināšanu.

Investori uzskata, ka ir jāatver robežas gan kvalificētam, gan mazkvalificētam darbaspēkam, kā arī uzsver, ka izglītības jomā ir novērojama segmentācija un nevienlīdzība, kas ir bīstama un slikta tik mazai valstij.

Savukārt attiecībā uz ēnu ekonomiku investori vērš uzmanību, ka korupcija netiek pietiekami sodīta - ka Latvijā "…būt godīgam nav izdevīgi".

Investori norāda, ka attiecībā uz ēnu ekonomiku Latvijas politikas veidotāji nav uz pareizā ceļa, lai tuvākajā laikā atrisinātu ēnu ekonomikas problēmas, šo jautājumu lielā mērā saistot gan ar korupciju valsts un pašvaldību līmenī, gan arī ar nelegālās naudas izplatību. Investori arī uzsver, ka ēnu ekonomikas mazināšana nav iespējama bez ciešas sadarbības dažādu ministriju līmenī. 

Labākie un sliktākie politikas veidotāju lēmumi iepriekšējo 5 gadu laikā

Šogad investori tika aicināti nosaukt arī pēdējo piecu gadu vislabākos un vissliktākos politikas veidotāju lēmumus vai iniciatīvas, kas ietekmējuši Latvijas uzņēmējdarbības vidi.

Vislabākie lēmumi vai politikas iniciatīvas saistīti ar nodokļiem un nodokļu reformu, kā arī ar elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) situācijas risināšanu. Daļa investoru ir apmierināti ar to, ka šajos jautājumos ir redzama "kaut kāda kustība", nevis ar to, kā tie ir atrisināti. Turklāt attiecībā uz nodokļu sistēmu liela daļa investoru uzsver, ka reformas sekas varēs novērtēt tikai vēlāk.

Līdzīgi ārvalstu investori vērtē arī progresu attiecībā uz ēnu ekonomikas mazināšanu, tostarp uzsāktām darbībām nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un korupcijas jomā, ka arī progresu maksātnespējas administrācijas jomās. Kā pozitīvi tiek vērtēti lēmumi, kas saistīti ar Latvijas dalību starptautiskajās organizācijās un pievienošanos eiro zonai, politikas iniciatīvām izglītības sistēmas uzlabošanai, digitalizāciju, iesaistīšanos lielos infrastruktūras projektos, piemēram, "Rail Baltica".

Vissliktākais lēmums vai politikas iniciatīva, ko ārvalstu investori visbiežāk uzsvēra, ir lēmumi, kas noveduši pie pašreizējās situācijas finanšu nozarē. Tāpat arī lēmumi, kas minēti starp vislabākajiem, tikpat lielā mērā tika uzsvērti arī kā vissliktākie -  lēmumi attiecībā uz nodokļiem un nodokļu reformu, elektroenerģijas OIK un ar ēnu ekonomiku saistītiem pasākumiem, tostarp nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un korupcijas novēršanu.

Citi negatīvākie lēmumi vai politikas iniciatīvas atbilstoši ārvalstu investoru vērtējumam ietver valdības nespēju noteikt prioritātes un komunicēt. Tāpat negatīvi vērtētas arī darbības, kas saistītas ar darbaspēka un demogrāfijas jautājumiem: migrācija, imigrācija, uzturēšanās atļaujas, kā arī ar vidi saistītais regulējums, tostarp atkritumu apsaimniekošana.

Investori nav apmierināti arī ar dažādām darbībām un politikas iniciatīvām, kas saistītas ar būvniecības nozari, reģionālās reformas trūkumu, taksometru nozares regulējumu, kā arī lēmumiem, kuru mērķis ir uzlabot investīciju klimatu un veselības aprūpes sistēmu; lēmumiem par kases aparātiem.

Ārvalstu investīciju vides indeksu 2015. gadā izveidoja Ārvalstu investoru padome Latvijā sadarbībā ar Rīgas Ekonomikas augstskolas profesoru Arni Sauku. Galvenais indeksa mērķis ir veicināt pierādījumos balstītus politikas lēmumus, kas sekmētu labvēlīgu investīciju klimatu Latvijā. 


 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti