Salīdzina trīs Baltijas valstis
Latvijā uzkrātais ārvalstu investīciju apjoms turpina pieaugt. Salīdzinot ar šīs tūkstošgades sākumu, ārvalstu investīcijas Latvijā ir palielinājušās desmit reizes. Tās turpina pieaugt, sacīja Ārvalstu investoru padomes Latvijā vadītājs Mārtiņš Panke.
Kā liela apmēra darījumu šogad viņš min Vācijas uzņēmuma "Schwenk" soli iegādāties cementa ražotāja "Cemex" Ziemeļeiropas biznesu, arī pārtikas ražotājs "Orkla" būvē jaunas ražotnes.
Līdzīgi kā Latvijā, ārvalstu investīcijas pēdējos pārdesmit gados ir augušas arī abās mūsu Baltijas kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā. Panke atzina, ka salīdzinoši Latvija ir spējusi piesaistīt vismazāk ārvalstu kapitāla.
"Igaunijā uzkrātās investīcijas saskaņā ar 2018. gada datiem ir gandrīz 24 miljardi, Lietuvā tie ir 18 miljardi, un Latvijā tie ir 16 miljardi. Līdz ar to ir skaidri redzams, ka potenciāls ir lielāks, un ir nepieciešams rīkoties efektīvāk, lai mēs būtu konkurētspējīgāki investīciju piesaistē. Jo ārvalstu investors, skatoties uz mūsu reģionu, salīdzina trīs Baltijas valstis – Latviju un divus mūsu kaimiņus.”
Iemesli šai situācijai ir dažādi. Igaunijai izdevies izveidot ciešākas ekonomiskās saites ar Somiju, bet Lietuvai – ar Poliju. Bet kā vienu no galvenajiem izaicinājumiem Latvijā Panke izcēla darbaspēka trūkumu.
Tāpat viņš norādīja uz pašvaldību lomu – atvērtība, pretimnākšana un ieinteresētībā ārvalstu investīciju piesaistē un jaunu darbavietu izveidē, bet nereti dzirdēts, ka projekti netiek īstenoti vietējo iedzīvotāju iebildumu dēļ.
Visvairāk Zviedrijas investīcijas
Latvijas plusi un priekšrocības ārvalstu investoru ieskatā ir cilvēkkapitāla kvalitāte, profesionāli speciālisti, kā arī Latvijas kā nelielas ekonomikas elastība, spēja pielāgoties dažādām izmaiņām. Bet kurās jomās tad Latvijā iegulda ārvalstu investori?
"Ir grūti nodalīt. Ir atsevišķas Latvijas ekonomikas nozares, kas tāda vai citāda iemesla dēļ faktiski ir slēgtas ārvalstu investīcijām. Piemēram, atkritumu apsaimniekošana, lielā mērā arī būvniecības nozare. Bet, ja skatāmies uz pārējām nozarēm, tad faktiski visās ir ārvalstu investīcijas – gan apkalpojošajā sfērā, gan ražošanā, gan mazumtirdzniecībā," norādīja Panke.
Vienlaikus ir jādomā arī par Latvijas ilgtermiņa konkurētspēju. Proti, investori, kuru ienākšanai Latvijā viens no galvenajiem iemesliem bija salīdzinoši zemas darbaspēka izmaksas, tagad, tām pieaugot, var aiziet citur. Tādēļ ilgtermiņā jālūkojas pēc jauniem investoriem - ar lielāku pievienoto vērtību, ar citādu investīciju raksturu, norādīja Panke.
Runājot par valstīm, no kurām Latvijā ieplūdis visvairāk investīciju – pirmajā vietā ir Zviedrija, kas ir lielākais investors arī abās pārējas Baltijas valstīs. Latvijas gadījumā starp lielākajām investētājvalstīm ir arī Igaunija, Lietuva un Krievija.
Latvijas Bankas dati liecina, ka pārliecinoši lielākā daļa Latvijā uzkrāto ārvalstu investīciju ir no ES valstīm – trīs ceturtdaļas.
ASV sarūk Eiropas Savienības investīcijas, bet Eiropas Savienībā - no – ASV
Ja runā par ES un ārpus bloka trešajām valstīm, kas investē ES, tad TOP3 ir ASV, Šveice un Kanāda, galvenokārt investējot eirozonas kodola valstīs, stāstīja "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašputis. Vienlaikus pērn pirmo reizi vairāku gadu laikā tiešās ārvalstu investīcijas Eiropā samazinājās.
"Lielākais investors ir ASV, bet, ja paskatāmies pēdējos datus, 2018. gadā savstarpējās investīcijas ir samazinājušās.
Investori, kas ir Eiropas Savienībā, ir samazinājuši savas investīcijas ASV, proti, tās atgriezuši atpakaļ. Un tādas pašas tendences ir vērojamas arī ASV investoru rīcībā.
Tas norāda uz to, ka tirdzniecības karš, visticamāk, ir ietekmējis šos lēmumus. Ir nenoteiktība par to, kā attīstīsies turpmākā tirdzniecība, un attiecīgi šie lēmumi ir nopietni iedragājuši starptautiskās piegāžu ķēdes, kas ietekmē lēmumus arī par turpmākajiem investīciju plāniem," sacīja ekonomists.
Iepriekšējos gados palielinājušās arī investīcijas Eiropas Savienībā no Ķīnas, lai gan salīdzinoši tās joprojām ir ļoti nelielas. Gašpuitis piebilda, ka pēdējā laikā redzams, ka Eiropa pret Ķīnas investīcijām sāk attiekties uzmanīgāk, tiek mēģināts rediģēt, kādas investīcijas tiek pieņemtas un kādas ierobežotas.
