Bukovskis norāda, ka Eiropā briest viena no nopietnākajām politiskajām problēmām, kurai ir ekonomiskas saknes, un tā ir jauniešu bezdarbs.
„Ja jums ir vesela paaudze ar cilvēkiem, kuri tikko pabeiguši universitāti, bet daļa nemaz nav mācījušies universitātēs un nav īsti piesaistīti profesionālajai dzīvei, tad ir jautājums, no kurienes viņi gūst ienākumus. Tas ir pirmais jautājums. Otrs, ja viņiem nav iespēju gūst ienākumus, viņiem nav iespēju pašiem veidot un celt kvalifikāciju, viņi aizvien vairāk var nonākt situācijā, kurā viņi jāuztur,” skaidro Bukovskis, taču pauž uzskatu, ka bezdarbs var sagādāt lielāku problēmu.
Bezdarba situācija un šāda paaudze ir ļoti nozīmīgs signāls tam, ka var notikt politiskas pārmaiņas, respektīvi – politiska nestabilitāte, uzkata ārpolitikas speciālists.
„Ja ir šāda auditorija un ja tā ir liela un masveidīga – jaunieši, kuriem ir enerģija un vēlmes mainīt pasauli, tad ir bažas, ka var atkārtoties līdzīgi scenāriji, kādi bija 70.gados, kad ekonomiskās problēmas bija gan Eiropas Savienībā, gan pasaulē – tā saucamā naftas krīze,” brīdina pētnieks, atzīstot, ka nevienu cilvēku nedrīkst palaist pašplūsmā, it sevišķi, ja tie ir jaunieši, kuriem ir potenciāls un kapacitāte kļūt par produktīviem sabiedrības locekļiem.
Atbildot uz jautājumu, ko bez lēmumu pieņemšanas par jaunām dalībvalstīm vēl ir mainījis šonedēļ notikušais Eiropas Savienības valstu līderu samits, Bukovskis norāda, ka samitā pieņemtais daudzgadu plāns neatrisinās kohēzijas un lauksaimniecības cīņu par līdzekļiem. Tā paliks arī turpmāk.
„Eiropas budžetam nākuši klāt daži miljardi. Neskatoties uz to, ka šis ir pirmais gadījums, kad Eiropas Savienības daudzgadu budžeta plāns ir tiešām samazinājies, tajā pašā laikā šobrīd ir 908 miljardi, no kuriem vēl nākuši klāt seši plus divi miljardi, kas paredzēti novirzīšanai jauniešu bezdarba samazināšanai. Budžeta pozīcijas nav būtiski mainījušās, ja pieņemam, ka neviena no tām pēkšņi nav pilnībā pazudusi. Mēs redzam, ka izmaiņas notikušas daudzās no tām, un mēs redzam, ka cīņa, kas notiek starp kohēzijas un lauksaimniecības politiku šajā gadījumā ir palikusi un paliks uz nākamo pārskata periodu,” skaidro Bukovskis.
Kā ziņots, ES dalībvalstu līderi sanāksmē Briselē vienojušies novirzīt līdz astoņiem miljardiem eiro (apmēram 5,6 miljardi latu) cīņai ar jauniešu bezdarbu. Pēc statistikas datiem, bezdarbs skāris katru ceturto Eiropas gados jauno iedzīvotāju, jo īpaši Dienvideiropas valstīs.
Līderi vienojušies jau nākamajā gadā sākt sešu miljardu eiro (apmēram 4,2 miljardu latu) izmaksu reģionos, kur jauniešu bezdarbs pārsniedz 25%. Tam varētu pievienoties vēl divi miljardi eiro no Eiropas fondiem, kas nav iztērēti citām vajadzībām.
