Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns atzinīgi novērtēja ieceri izvērtēt budžeta izdevumus, tomēr norādīja – jāķeras klāt arī darba samaksas jautājumiem un nodokļu politikas izvērtēšanai. Latvijā darbinieku nodokļu slogs ir lielāks nekā tam vajadzētu būt, sacīja Baldzēns. Turklāt Igaunijā un Lietuvā situācija esot labāka.
Viņš arī norādīja, ka budžeta vajadzības nebūtu jālāpa ar nodokļiem darbiniekiem, bet varētu skatīties uz kapitāla pusi. Tas gan nenozīmē “mežonīgus" kapitāla nodokļus visiem, bet varētu būt pieeja pēc progresivitātes principa.
Turklāt budžeta un nodokļu politikas veidošanā ir jāveicina diskusijas ar sociālajiem partneriem, jo citādāk iedzīvotājiem nebūs vēlmes maksāt nodokļus, piebilda Baldzēns.
Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš atzina, ka darbaspēka nodokļi, tostarp iedzīvotāju ienākumu nodoklis, solidaritātes nodoklis un obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas, kopumā ir nesamērīgi liels slogs. Tāpēc būtu jāsaprot, kādas ir citas alternatīvas. Viņaprāt, nāksies nonākt līdz uzņēmumu ienākuma nodokļa revīzijai, kur esot daudz iespēju.
Uz jaunās valdības darbu pie nākamā gada budžeta Endziņš raugās cerīgi, jo darbs pie tā sācies savlaicīgi un iesaistot visus partnerus, kas izpalicis iepriekšējos gados. Turklāt uzmanība tiek vērsta ne tikai uz nodokļu politikas revīziju, bet arī uz budžeta bāzes izdevumu pārskatīšanu.
Jau ziņots, ka Finanšu ministrija sāk darbu pie nākamā gada budžeta veidošanas. Kā norādīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība), nākamajā gadā līdzās aizsardzībai prioritātes būs veselība un izglītība. Turklāt jau no nākamā gada varētu tikt palielināti arī atsevišķi nodokļi, jo ir skaidrs, ka tikai ar ēnu ekonomikas apkarošanu valsts funkciju finansēšanai naudas vien nepietiks. Tiesa, sākumā tikšot gaidīti ieteikumi no Pasaules Bankas, kas jau sākusi Latvijas nodokļu sistēmas izvērtējumu.
