Dienas ziņas

Šovs «Mana dziesma» jau šovakar

Dienas ziņas

Valdībā spriež par valsts budžetu

Arodbiedrības un darba devēji vienoti sašutumā par nodokļiem

Arodbiedrības un darba devēji vienoti sašutumā par nodokļiem

Valdības vēstījums, ka nākamā gada budžets dos kaut nelielu, tomēr ieguvumu mazo algu saņēmējiem un maznodrošinātām iedzīvotāju kategorijām, nesastop sociālo partneru piekrišanu. Gan darba devēju, gan arodbiedrību pārstāvji norāda, ka valdība ne tikai nepilda līdzšinējos solījumu mazināt nodokļu slogu darbaspēkam, bet gluži otrādi - grasās to palielināt. 

Valdības un sociālo partneru sadarbības padomē pirmdien, 31.augustā, nav iedevies panākt vienošanos par vairākiem būtiskiem jautājumiem. Tajā skaitā arī par  iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājumu no 23% līdz 22% un diferencētā ar nodokļiem neapliekamā minimuma ieviešanu.

Atbilstoši finanšu ministrija iecerei, tie, kas saņem uz papīra ap 400 eiro mēnesī, pēc gada, iesniedzot ienākumu deklarāciju, varēs saņemt līdz 70  eiro lielu nodokļa atmaksu, bet 2021. gadā šī summa var sasniegt pat 450 eiro.

“Katrs sabiedrības loceklis varēs kaut ko saņemt no šī budžeta, un īpaši tas skars mazo algu saņēmējus,” uzsvēra finanšu ministrs Jānis Reirs (“Vienotība”) .

Darba devēji savukārt  uzskata, ka šī atbalsta sistēma nedošot jūtamu labumu maznodrošinātām ģimenēm ar bērniem, kam tas  vajadzīgs vairāk nekā personām bez apgādājamiem.

Valdība arī esot likvidējusi strādājošos cerība uz algu pieaugumu, kam bija jābūt 4 - 5%  apmērā nākamgad, jo atsakās samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli  vai sociālas apdrošināšanas iemaksu  likmes. Tā vietā tiek ieviests vēl  papildu slogs tā dēvētā  solidaritātes jeb bagāto nodokļa izskatā, ar ko apliks virs 4000 eiro uz papīra algu saņēmējus.

“Algas nepieaugs, investīcijas nebūs, jo valdība ir pierādījusi, ka nedrīkst ņemt vērā vidēja termiņa vienošanās,” sacīja Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis.

Pret faktisko nodokļa sloga palielināšanas darbaspēkam, lai arī pirmkārt lielo algu maksātājiem, iestājas arī arodbiedrības. Tās atzīst, ka, pasliktinot apstākļus uzņēmējiem, arī viņu algotajiem darbiniekiem dzīve neuzlabojas. Pret diferencēto neapliekamo minimumu gan ir mazāk pretenziju, galvenais iebildums ir pret nepieciešamību darbiniekam sniegt deklarāciju, lai to saņemtu. Valdība arī nav turējusi vārdu minimālās algas palielināšanas jomā.

“”Vienotība”  solīja 400 eiro, mēs pat bijām ar mieru uz 380. Tagad dzirdam, ka labi, ja būs 370,” pauda Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers.

 Gan darba devēji, gan arodorganizācijas vēl  grasās aģitēt tieši valdošo partiju deputātus budžeta apspriešanas laikā Saeimā.   

Tikmēr koalīcija jau vienojas, ka nākamgad minimālo algu palielinās par 10 eiro līdz 370 eiro, sāks ieviest diferencēto ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu, kā arī solidaritātes nodokli algām, kas pārsniedz 4000 eiro. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt