Armēņu konjaks ir viena no galvenajām Armēnijas eksporta precēm; tas ir iecienīts dzēriens, galvenokārt bijušās PSRS teritorijā. Taču pret šāda nosaukuma izmantošanu iebilst Eiropas Savienība un tās dalībvalsts Francija, kas par konjaku uzskata tikai tos dzērienus, kas ražoti Francijā, Šarantas departamentā, Konjakas pilsētas apkaimē. Citu līdzīgu dzērienu ražotājiem pārsvarā nākas lietot vārdu “brendijs”.
Līdzīgi ir ar šampanieti, ko ar šādu nosaukumu drīkst ražot tikai Šampaņas provincē Francijā, bet līdzīgiem dzērieniem jāsamierinās ar nosaukumu “dzirkstošais vīns”.
Armēnija nav Eiropas Savienības dalībvalsts, tomēr panākusi vienošanos ar ES, ka laika gaitā atteiksies no vārda “konjaks” izmantošanas. Savstarpējā vienošanās paredz, ka vietējā tirgū šo nosaukumu varēs izmantot līdz 2032. gadam, savukārt eksportam to drīkstēs lietot līdz 2043. gadam.
Eiropas Savienība armēņiem izmaksās trīs miljonu eiro kompensāciju.
Armēnijas konjaka ražotāji vēl spriež, kādu nosaukumu izmantot konjaka vietā, bet visticamāk šo dzērienu dēvēs par “armēņu brendiju”. Tiesa gan, tiek pieļauta iespēja, ka vārdu “konjaks” joprojām drīkstēs izmantot, ja tas nebūs rakstīts ar latīņu burtiem. Armēņiem tas būtu izdevīgi, jo lauvas tiesa eksportam domātā konjaka tiek sūtīta uz Krieviju.
Pirmā konjaka rūpnīca Armēnijā tika izveidota 1887. gadā, kad armēņi apguva franču konjaka ražošanas metodes. Populārākais armēņu konjaka zīmols ir “Ararat”. Erevānas konjaka rūpnīca jau vairāk nekā 20 gadu pieder Francijas koncernam “Pernod Ricard”.
