Kas tirgosies ar Irānu, netirgosies ar ASV – tā nedēļas sākumā paziņoja ASV prezidents Donalds Tramps, Vašingtonai pret Irānas finanšu sektoru vēršot pirmo sankciju kārtu. Bet, kamēr Amerika domā, ka Irāna nepilda 2015. gadā noslēgto kodolvienošanos, Eiropa uzskata to par būtisku drošības garantu un paziņojusi, ka darīs visu, lai vienošanos saglabātu.
Amerikas Savienotās Valstis un Eiropas Savienība (ES) ir būtiskākie Latvijas stratēģiskie partneri, un šajā situācijā gribot negribot ir jāizvēlas.
Ārlietu ministrijas preses sekretārs Gints Jegermanis norādīja, ka Latvija atbalsta ES kopīgo nostāju. Vienlaikus gan Ārlietu ministrija atzīst, ka ASV lēmums izstāties no kodolvienošanās nav palicis bez sekām arī pie mums.
“Kopš šī gada pavasara Latvijas bankas ir apturējušas kredītgarantiju izsniegšanu Irānas sakarā, līdz ar to šeit bankas acīmredzot izrādīs ļoti lielu piesardzību,” pauda Jegermanis.
Ministrijā gan uzsver, ka Irāna vienmēr ir bijusi augsta riska zonā un Latvijas sadarbība ar ietekmīgo Tuvo Austrumu valsti izsenis bijusi minimāla.
No 2012. līdz 2014. gadam gan abu valstu ekonomiskās attiecības piedzīvoja nelielu izrāvienu – to sekmēja graudaugu eksports, tomēr, lai arī Latvijas un Irānas diplomātiskās attiecības turpināja attīstīties, vietējo uzņēmēju eksports uz Irānu nokrita teju līdz nullei un turpina mazināties. 2017. gadā tas bija vien trīs miljonu eiro apmērā, bet šī gada pirmajos piecos mēnešos knapi pārsniedza pusmiljonu.
Lielākoties esam eksportējuši koka izstrādājumus, transportlīdzekļus, minerālo kurināmo, optiskās un mērierīces un medicīnas iekārtas un instrumentus, kā arī farmaceitiskos produktus, tomēr apjomi ir niecīgi. Ārpolitikas institūta pētniece, Rīgas Stradiņa universitātes doktorante Sintija Broka uzskata, ka vienīgie potenciāli veiksmīgie abu valstu sadarbības virzieni ir transports un loģistika. Arī šajās nozarēs attiecības veidojas lēni, tomēr nav uzskatāmas par nebūtiskām.
“Tie paši mūsu uzņēmumi – viņi veido attiecības, viņi apmeklē viens otru, tērē savus resursus, uzņēmuma resursus, lai vienotos par projektiem. Šis pats projekts ar Irānu "Latvijas dzelzceļam", dzelzceļa loģistikai – par Irānas, Indijas un Baltijas jūras reģiona savienojamību – Latvija būtu ļoti liels ieguvējs, tas arī iekļaujas Latvijas interesēs jaunā zīda ceļa kontekstā,” pastāstīja Broka.
Pētniece gan norāda, ka Amerika nav vienīgā, kas varētu negatīvi raudzīties uz Latvijas sadarbību ar Irānu, īpaši – kopš 2017. gada sākumā Latvijā tika atvērta Apvienoto Arābu Emirātu vēstniecība.
“Apvienotie Arābu Emirāti atbalsta Trampa lēmumu starp šo kodolvienošanās izstāšanos un slavē Trampa vēlmi Irānu sodīt,” uzsvēra pētniece.
Broka gan norādīja, ka Latvijas un Irānas sadarbība veidojas tik lēni, ka, visticamāk, saspīlētā situācija tiks atrisināta, vēl pirms mums varētu nākties pieņemt kādu izšķirošu lēmumu.
