Pēc Pildegoviča teiktā, Latvija ir labi sagatavojusies "16+1" valstu biznesa forumam, uz kuru ieradīsies arī Ķīnas premjers Lī Kecjans. Forums ir augstākais punkts mūsu diplomātiskajiem centieniem – nostiprināt pozīcijas Āzijā.
Biznesa foruma mērķi ir – veicināt sadarbību transporta jomā, tostarp gan pārvadājumiem pa dzelzceļu, gan gaisa satiksmē. Tāpat plānots uzlabot tirdzniecību, tostarp eksporta iespējas Ķīnā, veicināt tūrismu un studentu apmaiņu.
Kopumā forumā divpusējās tikšanās plānots parakstīt sešus dokumentus.
"Mēs gribētu zināmā mērā iezīmēt Latviju kā tādas krustceles, kur krustotos Ķīnas intereses, kas ir saistītas gan ar ziemeļu-dienvidu transporta koridoru no Helsinkiem līdz Grieķijai, kur perspektīvā būtu arī "Rail Baltica" projekts, gan arī lai ķīnieši mūs ieraudzītu arī rietumu-austrumu, austrumu-rietumu transporta koridorā," teica ĀM valsts sekretārs.
Viņš norādīja, ka "16+1" valstu biznesa forums ir "bezprecedenta pasākums".
Ja izdodosies šeit "noenkurot Ķīnas uzmanību," tad ekonomiskais labums būs visam reģionam – ne tikai Latvijai, bet arī Lietuvai, Igaunijai, Polijai un citām valstīm.
Taču uz forumu nevajag arī likt pārlieku lielas cerības. "Ķīnieši ir ļoti nopietni sarunvedēji, viņi ir ļoti pragmātiski, viņi skaita katru centu, un nav jālolo ilūzijas, ka te sāksies piena upes un ķīseļa krasti," teica ĀM valsts sekretārs.
Viņš norādīja, ka līdzekļi investīcijām ķīniešiem ir, tāpat sapratne un skats uz sadarbību ar Eiropas Savienības vastīm.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" atzina, ka Latvijas transporta un loģistikas nozare ir "gan būtiskākā, gan cerīgākā" sadarbībā ar Ķīnu.
Tāpat ir paredzēts parakstīt vienošanās, lai tūristi no Ķīnas ar savām kredītkartēm varētu šeit norēķināties. Tāpat sarunās būtu jārisina jautājums, lai paātrinātu vīzu izsniegšanu ķīniešiem, un tas palīdzētu tūrisma attīstībai.
Vēl ir cerība vairāk piesaistīt Ķīnas investīcijas Latvijā. Līdz šim ķīnieši ieguldījuši restorānu biznesā, ostu infrastruktūrā, kur līdz šim investēti vien daži vien daži miljoni eiro.
"Kopumā, ja mēs runājam par Ķīnas naudas plūsmām , tad, protams, ceram ieraudzīt kaut ko daudz būtiskāku. Arī tirdzniecībā. Mēs tirgojamies tikai nedaudz pāri pusmiljardam [eiro] ar Ķīnu un pārsvarā pērkam. Un uzdevums Latvijas kompānijām ir arvien vairāk pārdot uz Ķīnu," teica Ozols.
Ja mazākā daļa no protokoliem pārtaps reālos sadarbības līgumos, tad "grūdiens Latvijas ekonomikā būs būtisks" – daudzos desmitos miljonos eiro mērāmas kravas plūsmas, arī investīcijas.
"Pašlaik ir vajadzīgi pionieri – pirmie lielie Ķīnas uzņēmumi, kas iedrošina citus," teica LIAA vadītājs, norādot, ka no pašiem Latvijas uzņēmumiem ir atkarīgs, kā viņi izmantos šīs iespējas.
16+1 jeb 11 Eiropas Savienības jauno dalībvalstu un piecu Balkānu valstu sadarbības formāts ir Ķīnas valdības iniciatīva ciešākai sadarbībai. Tā ir daļa no Jaunā Zīda ceļa projekta, kura ietvaros Ķīna vēlas ne tikai attīstīt jaunus loģistikas ceļus, bet arī atver pasaulei savu tirgu un meklē jaunas investīciju, kā arī tirdzniecības iespējas pasaulē.
Kaut arī Ķīna Latvijai ir otrs lielākais ekonomiskās sadarbības partneris ārpus Eiropas Savienības valstu vidus, eksports uz šo valsti aizvien ir salīdzinoši neliels. Pērn tie bija tikai 114 miljoni eiro. Eksperti gan uzsver – gadu no gada tas aug arvien straujāk. Šāds forums, pēc ekspertu domām, sadarbības izaugsmi varētu padarīt vēl straujāku.
Jau ziņots, ka šīs nedēļas beigās Rīgā gaidāmais Ķīnas un 16 Austrumeiropas valstu valdību vadītāju samits pulcēs 862 pārstāvjus, tostarp 296 pārstāvjus no Ķīnas.
Līdztekus Austrumeiropas valstu delegācijām tajā novērotāju statusā piedalīsies arī Baltkrievijas delegācija, kā arī pārstāvji no Krievijas, Kazahstānas, Lielbritānijas, Singapūras, Francijas, Šveices un Malaizijas.
Samits Rīgā notiks līdz svētdienai, 6.novembrim, un tā laikā noteikti satiksmes ierobežojumi.
Samita laika svinīgā pasākumā tiks sagaidīts pirmais testa kravas vilciens, kas no Ķīnas veiksmīgi nonācis Latvijā. Ar Ķīņas kravu tranzīta attīstību iecerēts daļēji kompensēt Krievijas kravu samazinājumu.
