Sadaļas Sadaļas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Zivrūpniecības uzņēmumos trūkst darbinieku

Arī zivrūpniecībā trūkst darbinieku

Latvijas zivrūpniecības uzņēmumos ir jūtams darbinieku trūkums. Pašlaik visvairāk trūkst rūpnīcas strādnieku – pakotāju un darbinieku, kas strādā pie konveijera. Lai gan atsevišķos reģionos bezdarbnieku skaits joprojām liels, speciālisti uzskata, ka trūkstošās darba rokas jāaizstāj ar viesstrādniekiem no ārvalstīm.

Zivju pārstrādes uzņēmumā “Brīvais vilnis” šobrīd nodarbināti aptuveni 350 darbinieki - lielākoties Salacgrīvas novada iedzīvotāji, bet daļa uz turieni brauc strādāt arī no attālākiem reģioniem. Par darbinieku trūkumu uzņēmumā šobrīd nesūdzas, bet atzīst - gadījumā, ja nāktos palielināt ražošanas apjomus, kas gan jau šobrīd ir divas reizes lielāki nekā pieprasījums, tad gan strādnieku būtu par maz.

Visgrūtāk esot atrast tehniskos speciālistus - atslēdzniekus, inženierus un elektriķus, un arī konveijera darbs ne visiem ir pa prātam. Uzņēmuma vadītājs Arnolds Babris gan uzskata, ka lielākā problēma ir nevis darbinieku resursu trūkums, bet tas, ka cilvēki vienkārši nevēlas strādāt.

“Neizmantotais potenciāls ir tie, kas negrib strādāt, kas sēž uz pabalstiem. Un, protams, arī ierēdņu aparāts, kas mums tomēr ir diezgan par lielu,” uzskata Arnolds Babris.

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijā (LPUF) norāda, ka darbaspēka trūkums šobrīd jūtams pārtikas ražošanas nozarē kopumā. Tas skaidrojams ar tā saukto demogrāfisko bedri. Jau šobrīd daudzi uzņēmumi piesaista strādniekus no citiem reģioniem, nodrošinot viņiem dzīvesvietu, vai arī piedāvā strādāt virsstundas, taču, kā uzsver federācijā, šāds problēmas risinājums no darba aizsardzības viedokļa ir riskants.

Tāpēc būtu nepieciešams attīstīt īstermiņa imigrācijas politiku, no trešajām pasaules valstīm ievedot viesstrādniekus. Šāda prakse izplatīta arī Igaunijā un Lietuvā.

“Mēs gribam pa tiešo ievest pagaidu viesstrādniekus. 270 dienas gadā - tas ir normāli. Nu un tad bez tās superpieredzes, kas vajadzīga vienkārši elementāram darbiniekam, kuru var apmācīt uzņēmums. Igaunijā ir viens miljons iedzīvotāju, un viņi nebaidās ievest darbiniekus,” norādīja LPUF padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

 “Es esmu kategoriski pret ievesto darbaspēku. Pirmkārt, tas ir īslaicīgi, cilvēki ir laimes meklētāji, viņi atbrauks un aizbrauks. Cita lieta, ja mēs veidojam ilgtermiņa mērķtiecīgu imigrācijas politiku ar cilvēku asimilāciju un integrāciju sabiedrībā,” savukārt pauda Arnolds Babris.

Šobrīd gandrīz visi zivju pārstrādes uzņēmumi Latvijā strādā ar zaudējumiem. Arnolds Babris uzskata, ka tāpēc nozarē nepieciešama kooperēšanās, atstājot un stiprinot tikai dažus - perspektīvākos - uzņēmumus un veicinot ciešāku sadarbību starp zivrūpniekiem, zvejniekiem un valsti.   

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt