ĪSUMĀ:
- Kandavas puses zirgu audzētāja Iveta Pāže – šis ir sarežģīts gads.
- Siena cena “uzlēca” no 10 līdz 25 eiro par rulli.
- Daudzi lopkopji apsver iespēju piena un gaļas govju ganāmpulkus samazināt.
- Tukuma novadā Intas Caunes zirgiem arī trūkst siena, cer uz ilgu rudeni.
- Abas zirgu audzētājas neizslēdz, ka pāris zirgu nāksies pārdot.
Kandavas novadā zirgu audzētājas Ivetas Pāžes zirgu aplokā viena no baltajām ķēvēm nupat izvārtījusies netīra. Te ganās četri zirgi, un tā ir tikai daļa no saimnieces ganāmpulka. Zirgkope atzīst, ka šis ir sarežģīts gads.
Saimniecībā patlaban izdevies iegūt vien trešo daļu no nepieciešamās barības zirgiem. Vienam zirgam ziemas sezonā nepieciešamas aptuveni 3 tonnas siena jeb 15 ruļļi.
“Domājām, būs rudens un būs arī atāli, bet nekā nav. Nopļaujam trīs hektārus, un no tā iegūstam tikai trīs ruļļus, tad tā pašizmaksa tam rullim arī kļūst milzīga,” atzīst Paže.
“Cīnāmies tagad, cik varam, meklējam internetā, braucam pie draugiem pakaļ. Siens šogad ir ļoti dārgs. Siena ruļļa cena šobrīd ir ap 25 eiro (parasti 10 eiro). Mums kurzemniekiem tās ir arī ceļa izmaksas, jo sienam jābrauc pakaļ uz Vidzemi. Zirgam rupjā barība ir pamata ēdiens, īpaši laikā, kad viņš neiet slodzē. Jā, mēs dodam piedevas, bet tās nekad nevar būt pamata barība,” stāsta Pāže.
Daudzi lopkopji apsver iespēju piena un gaļas govju ganāmpulkus samazināt tieši ziemas lopbarības trūkuma dēļ, kas šogad nav pietiekami izaugusi sausajos laika apstākļos.
Lai izietu no situācijas, arī Iveta savā saimniecībā likvidēs daļu piena lopu, lai barības pietiktu zirgiem. Zemniece secina, ka šoreiz tieši daudznozaru saimniekošanas veids ir izeja.
“Ar barību ir lielas problēmas, bet mums saimniecībā ir arī slaucamās govis, un tad trešo daļu govju likvidēsim. Zirgus tā uz kautuvi tik vienkārši neaizvedīsi. Meklēsim barību viņiem citos novados, bet šogad ļoti daudz uzpircēji pērk sienu un eksportē viņu uz Zviedriju, Somiju, jo tur arī to vajag, un tur cena par rulli sasniedzot pat 50 eiro. Tas šobrīd ir baigais bizness,” rezumē Pāže.
Turpat blakus esošajā Tukuma novadā, purvainā mežmalā, Rubeņu saimniecībā, zirgus audzē Inta Caune. Iebraucot sētā, redzams, ka nesen savesti siena ruļļu krājumi, tiesa, tā esot vien puse no kopumā ziemā vajadzīgā.
Pie aploka barojot zirgus ar rudens āboliem, saimniece stāsta, ka te kopumā ganās 18 dažādu šķirņu zirgi un 17 buļļi. Pamata nodarbošanās saimniecībā gan vispār esot zemeņu un dārzeņu audzēšana
“Pamata nodarbošanās nav zirgi, drīzāk visu darām, lai būtu līdzekļi arī zirgiem. Zirgi vairāk ir sirds lieta bez īstas peļņas - mēs sportojam, vairojam šķirnes zirgus, un sienu viņi sev tādā veidā atpelna. Šo sienu šogad nebija vienkārši iegūt, mēs lielāko daļu pļāvām Jelgavā, jo tajā novadā atradām pļavas, ko deva mums pļaut. Šeit savācām kādus 100 ruļļus un tur vēl kādus 150, ar ko nepietiek,” saka Inta Caune.
Viņa atzīst, ka pagaidām viņa nemeklē sienu, bet cer uz pavasara pārpalikumu tirgū. Cenšas vairāk piebarot ar āboliem, burkāniem, graudiem, lai samazinātu siena izlietojumu. Tāpat vēl 10 hektāri ir atlikusi ganību teritorija.
“Būs dārgs gads, bet mēs pieejam radoši, lai izdzīvotu, jo nav variantu. Intensīvāk nobarosim buļļus, lai tos var dot prom. Mēs ceram uz ilgu rudeni, lai varam ilgi ganīt. Jā, šogad vēlu sākām ganīt, un pavasarī bijām izšķērdīgi ar uzkrāto sienu, jo neparedzējām, ka būs tāds bada gads. No otras puses, tagad mums ir vēl ko noganīt. Ir stresiņš, tagad ir jārēķina,” saka Inta Caune.
Abas zirgu audzētājas arī neizslēdz, ka pāris zirgu nāksies pārdot, lai iegūtu papildu līdzekļus un ietaupītu sienu.
Pēc zirgu audzētāju asociācijas datiem zirgu skaits kopumā saimniecībās pēdējo piecu gadu laikā Latvijā krietni krities – no 11 000 uz 8000.
KONTEKSTS:
Sausuma dēļ ir grūtības sagādāt nepieciešamo siena daudzumu. Arī ganībās zāle izkaltusi un lopiem nav, ko ēst. Lauku konsultāciju centrā šo jau sauc par ārkārtas situāciju.
