„Tas ir šausmīgs darbs,” saka Līksnas pagasta strādājošā zemniece Gita Skrimdževska, kuru saimniecība plūdu dēļ ir norobežota no apkārtējās pasaules un lopkopei no gandrīz divdesmit govīm iegūto pienu ved ar laivu. Tie rada papildus tēriņus, saka zemniece, kura uzskata, ka valstij būtu jāsniedz kāds atbalsts zaudējumu segšanai. Šobrīd vien nav skaidrs, kādus zaudējumus valsts kompensēs.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) atzina, ka pašlaik Zemkopības ministrija izvērtē iespējas kompensēt zemniekiem plūdos radītos zaudējumus. Noprotams, ka zemniekiem plūdu radīto skādi varētu kompensēt ne visās nozarēs - jomās, kur iespējams biznesu apdrošināt, piemēram, graudkopībā atbalsts varētu nebūt
„Jā, vakar mēs valdībā par šo jautājumu diskutējām, ka nepieciešamības gadījumā noteiktās situācijās šīs kompensācijas varētu paredzēt. Tur gan ir jāskatās - tieši, ja runājam konkrēti par piena nozari. Ja runājam par citām nozarēm - atsevišķās nozarēs jau ir veikta lauksaimniecības apdrošināšanas programma un šis jautājums ir jārisina caur apdrošināšanu,” skaidroja premjers.
Tikmēr Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas vadītājs Indulis Jansons norādīja, ka savus sējumus apdrošina salīdzinoši maz lauksaimnieku un lauki ir applūduši samērā daudz. Kooperatīvu asociācijas vadītājs atturējās komentēt, vai kompensācijas būtu jāmaksā arī graudaudzētājiem.
Zemkopības ministrijā norādīja - ja zemnieki vērsīsies ar lūgumu kompensēt plūdos radītos zaudējumus, tad tas tiks vērtēts. Pēc šāda lūguma saņemšanas lauku konsultanti dotos uz saimniecībām un pārbaudītu plūdu radīto skādi. Pēc tam ministrija vērstos ar lūgumu valdībā kompensēt zemniekiem radītos zaudējumus.
Iepriekš ziņots, ka valdība solījusi kompensēt arī pašvaldībām radušos zaudējumus un arī privātpersonām plūdu radīto skādi. Tiesa, budžetā neparedzētiem gadījumiem ir atlikuši nedaudz vairāk kā trīs miljoni latu. Gadījumā, ja naudas pietrūks, tiks vērtēta iespēja pārdalīt līdzekļus no citām budžeta programmām, noradīja premjers.
