Septembra beigās, kā jau ierasts, Zemnieku saimniecībā „Stepnieki II” tika iesēti ziemas kvieši. Jau oktobra sākumā laika apstākļi krasi izmainījās, sākās stipras lietavas. Desmit dienu laikā nokrišņu norma pārsniedza mēneša vidējos rādītājus divas reizes.
“Tajā brīdī, kad graudam bija jādīgst, viņš ūdenī vienkārši sapuva un nekas neiznāca laukā. No 220 hektāriem, ko es iesēju, ap 120 ir pagalam,” stāstīja saimniecības „Stepnieki II” īpašnieks Aigo Gūtmanis.
Pēc sākotnējiem aprēķiniem zaudējumi pārsniedz 200 000 eiro. Arī vasara zemniekiem nebija īpaši labvēlīga, paaugstināto mitruma rādītāju dēļ graudus nācās pārdot par zemāku cenu, nekā iecerēts.
Ventspils novadā viskritiskākais stāvoklis izveidojies Ances pagastā, kur, piemēram, kukurūzas laukā vēl pavisam nesen varēja vizināties ar laivu.
“Mums bija kukurūza 130 hektāros, tagad esam novākuši pusi apmēram. Ļoti smagi gāja, īstenībā viss jau vēl ir priekšā. Negribas uz lauka neko atstāt, tā lopbarība mums ir svarīga,” sacīja saimniecības „Jāņlejas” īpašnieks Artis Kuģenieks.
Ventspils novada dome vērsusies Ministru kabinetā ar lūgumu novadā izsludināt ārkārtas stāvokli lauksaimniecībā. Applūdušas lielas teritorijas lauksaimniecībā izmantojamo zemju, tieši vietās, kur tās aktīvi tiek apsaimniekotas.
“Ar kuriem zemniekiem mēs esam runājuši, visiem ir kaut kādas problēmas, nav tāda zemnieka, kam ir lauku teritorijas apstrādājamas, kam nav kaut kādu problēmu,” uzsvēra Ventspils novada domes priekšsēdētājs Aivars Mucenieks.
Otrdien, 31.oktobrī, Ventspils novadu apmeklēja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (Zaļo un Zemnieku savienība), kurš ar situāciju iepazinās uz vietas, ierodoties vairākās zemnieku saimniecībās, kā arī tiekoties ar zemniekiem, kuri rēķinās ar valsts atbalstu kompensāciju veidā.
“Par ziemājiem, teiksim, par šādu lauku, varētu saņemt apdrošināšanu. Ja nebūs nākamajā gadā, ja būs izsalis vai izsutis vai vēl kaut kas. Nu, ja tagad te atvedīs apdrošinātājus, tad viņi neapdrošinās, tas bija jādara tad, kad tikko bija iesēts. Šodien pateikt jums, ka noteikti te būs kompensācija, tāda pamata man nav,” atzina ministrs.
Zemnieki, kuri saimnieko jau vairākus desmitus gadu, stāsta, ka tik kritisku situāciju piedzīvo pirmo reizi.
Sējumus nespēj glābt arī meliorācijas sistēmas, kurās ieguldīts ne mazums līdzekļu.
Jau ziņots, ka divus mēnešus pēc tam, kad 24. augustā Latgali skāra pamatīgas lietavas, kas postīja gan ceļus, gan laukus, valdība apstiprinājusi, ka no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem atvēl gandrīz 15 miljonus eiro kompensācijām lauksaimniekiem. Tās saņems gandrīz 3000 saimniecību īpašnieki. Vidējais kompensāciju apjoms ir 5070 eiro, bet lielākā – 268 000 eiro. Taču valsts atlīdzinās tikai zemnieku ieguldījumus, bet tiem, kuri cer uz atbalstu par negūto ražu, jāgaida Eiropas Komisijas galavārds.
