Elektroenerģija Vācijā ir tik dārga kā reti kurā Eiropas valstī. Trīs personu mājsaimniecība Vācijā par elektrību maksā vidēji 86 eiro mēnesī. Turklāt elektroenerģijas pamatcena veido tikai aptuveni pusi no rēķina summas. Otra puse ir dažādi nodokļi un nodevas.
No tiem visiespaidīgākā ir piemaksa par atjaunojamo enerģiju. Pēc būtības tas ir ļoti līdzīgs maksājums kā enerģijas obligātā iepirkuma komponente Latvijā. Atšķiras gan nodevas likme. Vācijā šīs piemaksas apmērs patlaban ir 6,79 centi par kilovatstundu, kas ir ievērojami vairāk nekā Latvijā. Vislielākais slogs tās dēļ gulstas tieši uz privātajiem patērētājiem, jo ražotājiem, kas strādā energoietilpīgos sektoros, pienākas ievērojamas atlaides.
Pērn no privātajiem patērētājiem un uzņēmumiem atjaunojamās enerģijas nodevā Vācijā kopumā savākti aptuveni 24 miljardi eiro.
Šī ir nauda, kas nonāk pie vēja enerģijas, biogāzes, ūdens energostaciju un saules paneļu īpašniekiem. Ne vien lieliem uzņēmumiem, bet arī privātpersonām, kas solāros paneļus uzstādījušas, piemēram, uz savas privātmājas jumta. Citiem vārdiem: pie visiem tiem, kas ražo elektroenerģiju no atjaunojamiem resursiem un pievada kopējam enerģijas tīklam.
Izmantojot nodevā iekasēto naudu, tiek segta starpība starp elektroenerģijas cenu biržā un garantēto iepirkuma cenu. Šāds mehānisms jau kopš divtūkstošo gadu sākuma darbojas saskaņā ar Vācijas Atjaunojamās enerģijas likumu.
“Atjaunojamās enerģijas likums, kuru mēs Vācijā ieviesām, ir bijis pamatdzinulis tam, ka esam piedzīvojuši tik spēcīgu atjaunojamās enerģijas attīstību,” norāda Ziemeļreinas-Vestfālenes Enerģijas aģentūras vadītājs Franks Mihaels Baumans.
Atjaunojamās enerģijas atlīdzības daļa pēdējos gados ir ļoti strauji pieaugusi. Tas radījis bažas sabiedrībā, ka kļūst arvien dārgāk un dārgāk, bet vai to spēj atļauties. Tāpēc politikai ik pa laikam ir jāiejaucas.
Tagad vēja enerģijai ir radīts jauns modelis – atlīdzības tiek noteiktas izsoles jeb konkursa formā.
Ir cerība, ka līdz ar to atjaunojamās enerģijas piemaksa elektroenerģijas lietotājiem samazināsies.
Praktiski tas nozīmē, ka garantētā piemaksa izlases veidā tiek piešķirta tiem ražotājiem, kuri par savu atjaunojamo enerģiju spēj piedāvāt viszemāko cenu. To, ka līdz ar tehnoloģiju attīstību zaļās enerģijas ražošanas izmaksas patiesi samazinās, nenoliedz arī paši ražotāji. Saules paneļu cenas kopš divtūkstošo gadu vidus kritušās pat par 60%. Jaudīgāki un lētāki kļūst arī vēja rotori.
Vācijas ekonomikas ministrs Peters Altmeijers izteicis cerību, ka turpmākajos piecos gados atjaunojamās enerģijas tehnoloģijas sasniegšot tādu konkurētspējas līmeni, ka Vācija varēs pilnībā atteikties no tās subsidēšanas. Līdz tam gan vēl priekšā ērkšķains ceļš. Ar iekārtu uzstādīšanu masveidā vien nepietiek. Vācijai jābūvē arī infrastruktūra. Jāceļ enerģijas pārvades trases, lai no vēja bagātajiem ziemeļiem pārvadītu enerģiju uz Dienvidvāciju, kur atrodas rūpniecības centri.
“Enerģijas apvērsums Vācijā joprojām bauda lielu sabiedrības atzinību. Arī par izstāšanos no atomenerģijas nav šaubu ne sabiedrībā, ne politikā. Taču mums ir tāda interesanta situācija. Ja uz ielas aptaujāsiet cilvēkus, 90% teiks, ka enerģijas transformācija ir tas, ko viņi vēlas un atbalsta. Bet iebildumi rodas, līdz ko ir runa par praktisku īstenošanu. Tad, kad kaut kur jābūvē jauns vēja parks, enerģijas pārvades trase vai biogāzes stacija, parādās pretestība. Mums ir pretruna starp lielākās daļas cilvēku vispārējo atbalstu un noskaņojumu “uz vietas”,” stāsta Vupertāles Klimata, vides un enerģijas institūta viceprezidents Manfrēds Fišediks.
Līdzīgi pozitīvais noskaņojums mēdz noplakt, ieraugot arvien lielāku summu personīgajā elektrības rēķinā. Tiesa gan, līdztekus rūpēm par vidi un klimata mērķu sasniegšanu Vācijas iedzīvotājiem ir vēl viens attaisnojums, kādēļ ir vērts sakost zobus un paciest pašreizējo augsto maksu par elektrību. Ar atbalstošo energopolitiku zinātne un uzņēmumi tiek stimulēti radīt inovācijas zaļajās tehnoloģijās. Tās nākotnē Vācija kā zaļo tehnoloģiju pirmrindnieks varēs eksportēt uz citām valstīm. Tas nozīmēs ne vairs izmaksas, bet gan ienākumus un iespēju ieguldījumus ar uzviju atpelnīt.
