Arī uzceļot biomasas koģenerācijas staciju, apkure Jelgavā ir teju dārgākā Zemgalē

Šis gads atnesis priecīgu vēsti tiem jelgavniekiem, kuru mājokļos apkuri nodrošina centralizēti – rēķini ir par 15% zemāki nekā pirms gada. Pusi no samazinājuma izdevies panākt, jo sarukusi no Krievijas iepirktās dabasgāzes cena. Savukārt pērnruden atklātā biomasas koģenerācijas stacija, kuras izveidē ieguldīti seši miljoni eiro no Eiropas Savienības (ES) atbalsta, solīto 10% vietā pagaidām tarifu ļauj samazināt tikai par 7%. Izrādās, biomasas stacija ļauj Jelgavu ierindot zaļāko pilsētu sarakstā, taču negarantē lētāku apkuri par to, ko kaimiņu pašvaldībās saražo, dedzinot dabasgāzi.

Somijas enerģētikas giganta «Fortum» meitaskompānijas SIA «Fortum Jelgava» ražošanas vadītājs Aigars Upelnieks stāsta, ka ar šo apkures sezonu jaunizbūvētajā pilsētas biomasas koģenerācijas stacijā ik dienu šķeldu ieved 24 smagās mašīnas. Milzu glabātavās iekrātos 6000 kubikmetrus šķeldas sadedzina pāris dienu laikā. Tomēr par kurināmā trūkumu «Fortum Jelgava» pagaidām nesūdzas, jo šķeldas piedāvājums pašlaik četras reizes pārsniedz pieprasījumu.

Janvāra rēķini rāda, ka vidējais maksājums par dzīvokļa kvadrātmetra apsildi Jelgavā ir viens eiro un 74 centi. Tas ir par 31 centu mazāk nekā janvārī pirms gada – aptuveni simt eiro uz vidēju divistabu dzīvokli.

Jelgavniece Tekla Žabova, kas vada Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociāciju, nedomā, ka jaunā biomasas koģenerācijas stacija jelgavniekiem ļauj būtiski ietaupīt. „Mēs cerējām, ka Jelgavā būs viszemākais tarifs, bet nu tā neizskatās,” saka Žabova.

Rēķini gan tomēr ir vidēji par 15% zemāki nekā pirms gada. Taču šķeldas kurtuves uzbūvēšanas panākums tajā ir mazāks par pusi.

Biomasas koģenerācijas stacija ļauj pilsētniekiem nodrošināt par 7% zemāku siltumenerģijas tarifu nekā iepriekš. Otra puse ieekonomēta, jo vairāk nekā ceturtā daļa no pilsētai nepieciešamās siltumenerģijas iegūta, vēl aizvien dedzinot dabasgāzi. Biomasas stacijas atklāšanā uzņēmums solīja pilsētai vismaz 85% zaļās enerģijas, tomēr tādu jaudu sasniegt nav izdevies.

„Jelgavā nepieciešamā siltumenerģijas slodze pie maksimālās āra gaisa temperatūras ir ap 90 megavatiem, un mūsu stacijas jauda ir ap 40 megavatiem. Taču šī jauda ir pietiekoša, lai nodrošinātu pilsētu ar siltumenerģiju līdz gaisa temperatūrai -4 grādi,” skaidro SIA «Fortum Jelgava» valdes locekle Aina Bataraga.

Bataraga gan atzīst, ka sākotnēji bijis plānots ar šķeldas dedzināšanu panākt vēl zemākus rēķinus. Šķēršļus tam radot ne tikai tas, ka jaunā biomasas stacija vēl nestrādā ar pilnu atdevi. Valsts ar šo gadu apkures uzņēmumiem uzlikusi jaunu slogu – tiem jāmaksā piecu procentu nodoklis no saņemtajām subsīdijām par saražoto elektrību.  

Piesardzīgi par zaļās enerģijas izmantošanu apkurē runā Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas prezidents Ilmārs Rūsis, kurš vada arī uzņēmumu «Bauskas siltums». Koģenerācijas stacijā dedzinot dabasgāzi, Bauska spēj nodrošināt par 4% lētāku apkuri nekā Jelgava ar šķeldu.

Rūsis norāda, ka to, vai atjaunojamie resursi būs izdevīgi, varēs redzēt ilgtermiņā: „Jelgavas gadījumā tehniski un citādāk tas ir ļoti plats solis, jo ir sakārtota sistēma kopumā – gan siltumtrases, gan tiek optimizēti parametri. Šobrīd Latvijā šādas stacijas ir uzbūvētas "Rīgas siltumā", Liepājā un šobrīd Jelgavā. Tas diezgan krasi izmainīs šķeldas tirgu, tāpēc mēs ar bažām skatāmies, kas notiek tuvākajā nākotnē. Ja pamostas Korejas, Āzijas reģions, kur koksni patērē četras-piecas reizes vairāk nekā Eiropā un resursi tiek izvesti ļoti īsā laikā.”

Siltumuzņēmumu asociācija pašlaik pēta kūdras ražotāju piedāvājumu apkurē izmantot arī kūdru. Ja purvi atrodas tuvu koģenerācijas stacijai, kūdras dedzināšana varētu palīdzēt koksnes sadārdzināšanās gadījumā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti