Jau trešo gadu papildus tiek atbalstīti mazie lauksaimnieki. Pērn no valsts budžeta līdzekļiem tika atvēlēti 3 miljoni eiro, taču šogad kopējā atbalsta summa ir 4 miljoni eiro.
Par atbalsta nepieciešamību vairāk stāstīja Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta direktors Zigmārs Ķikāns: „Gadu gaitā bija novērots, ka samazinās mazo lauksaimnieku skaits; lauksaimnieku skaits kopumā samazinās un samazinās arī mazo lauksaimnieku skaits, un tāpēc tika lemts, ka tie lauksaimnieki, kuri izmanto lauksaimniecības zemi ražošanai, tas nozīme, ka tur dzīvniekus vai izmanto kādu daļu ražošanai, tad būtu nepieciešams papildu atbalsts, lai motivētu tos lauksaimniekus saglabāt šo lauksaimniecisko darbību.
Vairāk tas ir atbalsts šajos apstākļos – iepriekšējos gadus tas bija ienākumu samazinājums, un šajā gadā, kad ir ļoti būtisks resursu cenu kāpums, tomēr tas palīdz kompensēt daļu vai nu ienākumu kritumu, vai resursu cenu pieaugumu,
lai lauksaimnieki varētu nodrošināt zemes apsaimniekošanu."
Valsts atbalstu piešķir papildus Eiropas Savienības tiešmaksājumu atbalstam. Un šogad valsts atbalsta summa lauksaimniekiem veidos 55% no tās summas, ko pērn mazie lauksaimnieki saņēmuši no tiešmaksājumiem. Atbalsts finansiāli gan nav liels.
Ķikāns norādīja: „Summas ir robežās no 50 līdz 440 eiro. Un atbalstu saņems tie lauksaimnieki, kuri pagājušogad ir saņēmuši arī Eiropas Savienības tiešos maksājumus – robežās no 100 līdz 1200 eiro, tātad pusi, 55% no saņemtā Eiropas tiešmaksājuma saņems papildu valsts atbalstu šogad.”
Ir atvieglota kārtība, lai saņemtu atbalstu, proti, tam nav jāpiesakās. Lauku atbalsta dienesta pārstāve Kristīne Ilgaža norādīja, ka Lauku atbalsta dienests naudu izmaksās, balstoties uz pērn iesniegtajiem datiem.
"Saskaitot tiešos maksājumus kopā ar šo papildu atbalstu, nevarēs pārsniegt 1250 eiro, tātad tur tiek skaitīti kopā pagājušā gada tiešo maksājumu atbalsta summa un šis atbalsts, kas tiek piešķirts papildus. Tas līdzīgi bija arī iepriekšējos gados, tāpēc tām mazajām saimniecībām, kas arī šogad turpina saimniekot, šis atbalsts tādā pašā kārtībā, tādā pašā apmērā tiek izmaksāts,” skaidroja Ilgaža.
Kopumā atbalstu saņems aptuveni 13,7 tūkstoši saimniecību. Latgalē šādu saimniecību ir 4500.
„Latgale izceļas ar to, ka tieši pēc saimniecību lieluma tā ir visbagātākā ar mazajiem saimniekiem, jo trešā daļa no saimniecībām no šiem 13,7 tūkstošiem atrodas tieši Latgalē,” pauda Ilgaža.
Atbalstu saņems tie, kuriem pērn lauksaimniecības zeme bija līdz 7 hektāru platībā un kuri vismaz 0,3 hektārus no šīs saimniecības platības izmantoja, piemēram, dārzeņu, augļu koku vai arī citu kultūraugu audzēšanai, vai turēja vismaz vienu lauksaimniecības dzīvnieku. ZM Tirgus un tiešā atbalsta departamenta direktors Ķikāns atzina, ka šobrīd nav vērojams mazo lauksaimniecību skaita kritums.
„Tā kā tas mērķis ir saglabāt un motivēt mazo lauksaimnieku ražošanu un integrāciju tirgū, tad mēs redzam, ka pa šiem gadiem, kad ir bijis piešķirts šis atbalsts, tad to mazo lauksaimnieku skaits nav samazinājies, kaut arī kopējais lauksaimnieku skaists samazinās no gada uz gadu, bet mēs redzam, ka tomēr to mazo ražojošo skaits nav samazinājies, tas ir galvenais sasniegums un mērķis – saglabāt šo mazo ražojošo lauksaimnieku struktūru,” norādīja Ķikāns.
Kā apliecināja Lauku atbalsta dienestā, piešķirtais valsts atbalsts mazajām saimniecībām tiks izmaksāts līdz 30. jūnijam.
