"Slimnīcas pašlaik ir neapskaužamā situācijā," sacīja Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs, skaidrojot, ka veselības aprūpe ir energoietilpīga nozare.
Slimnīcas esot rosinājušas palielināt veselības aprūpes pakalpojumu tarifa sadaļu, kurā noteiktas izmaksas energoresursiem. Bet valdība un Saeima šādu soli nespēra šā gada budžetā.
"Vienīgais, kā mēs saņemam finansējumu, ir – mēs sniedzam pakalpojumu, un katram pakalpojuma ir tarifs. Un tarifā ir speciāla neliela sadaļa, kurā mēs saņemam samaksu par tiem iepriekšējiem energoresursiem [to patēriņu – red.]. Pieņemot šā gada budžetu, tarifa izmaiņas nav paredzētas."
Tarifu pārmaiņas gan nebūs risinājums šīgada problēmai, uzskata Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja biedre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība").
"Es teiktu, ka tarifu aprēķini ir jāpārskata, jautājums – uz ko politiķi būtu gatavi iet. Šobrīd aprēķinu veids nav pilnīgs, arī līdzsekojums izdevumiem nav pilnīgs," sacīja Čakša.
Viņasprāt, veselības aprūpes finansēšanas sistēma jāmaina. "Un, iespējams, ir jābūt tarifu noteicošai iestādei, kas ir neatkarīga vai tuvāk Finanšu ministrijai," sacīja Čakša.
Vienlaikus politiķe pauda, ka katrai slimnīcai individuāli būtu jārunā par līgumu ar Nacionālo veselības dienestu. "Jo pagājušais gads ir nesis ļoti daudz finansējuma veselības aprūpes iestādēm. Tur rūpīgi jāskatās, kam šobrīd iet izdevumi. Cenas ceļas pilnīgi vismaz – tas ir skaidrs. Jautājums, kam šobrīd šis finansējums tiek novirzīts," sacīja Čakša
Viņa pieļāva, ka slimnīcas var izvērtēt iepirkumus. Savukārt pārlikt finansējumu no cilvēkresursiem, viņasprāt, nav iespējams.
Šādu risinājumu gan saskatīja Kalējs: "Lielākā daļa slimnīcu vadītāju papildu elektrības un siltuma izdevumus kompensēs vai nu no personāla rēķina vai no citiem ienākumiem. Tie varētu būt maksas pakalpojumi, kas varētu sadārdzināties, jo tur mums ir diezgan brīva izvēle. Bet principā lielas iespējas slimnīcu vadītājiem kompensēt strauji augošās elektrības resursu cenas mums nav. Tā ka vistuvāk ir personāls, jo visā tarifā aptuveni 60% pat vairāk ar visiem nodokļiem veido personāla izmaksas."
Tiesa, slimnīcas saskaras ar problēmu, ka nepieciešamība ārstēt Covid-19 pacientus rezultējas tajā, ka ir mazāk personāla resursu, lai sniegtu maksas pakalpojumus, atzina Kalējs.
Tāpat esot apspriesta iespēja par aizdevumu no Valsts kases, lai slimnīcas varētu risināt problēmas ar rēķinu samaksu. Taču tas būtu vien īstermiņa risinājums. Uz to norādīja gan Kalējs, gan Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētājs Gints Kaminskis
Jāpiebilst, ka atšķirībā no elektroenerģijas cenu pieauguma problēmas ar apkures rēķinu apmaksu var palīdzēt risināt pašvaldības. "Par siltumu tā ir cita lieta. Ja to piegādā pašvaldības uzņēmums, mēs varam vienoties – pašvaldība var samazināt cenu slimnīcai," skaidroja Kalējs.
KONTEKSTS:
Šoziem vērojams gan elektroenerģijas, gan dabasgāzes cenu kāpums, kas ietekmē apkures izmaksas. Valsts lēš, ka tas būtiski var ietekmēt zemu ienākumu mājsaimniecības, kurās pastāv risks norēķināties par mājokļa uzturēšanu šajā apkures sezonā, īpaši pensijas vecuma personām un personām ar invaliditāti.
Lai kompensētu straujo cenu kāpumu ziemas sezonā, elektroenerģijai uz pusi samazināts sadales pakalpojuma tarifs. Tāpat paplašināts mājokļa pabalsta saņēmēju loks.
