ES aizsargāto produktu kategorijas
- Aizsargātu cilmes vietu nosaukumu reģistrs (Protected Designation of Origin) – tajā var iekļaut tikai tādus produktus, kurus ražo tikai noteiktajā teritorijā. Turklāt arī pamata izejviela ir izgudrota un iegūta šajā vietā.
- Aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrs (Protected Geographical Indication) – tajā var iekļaut tādus produktus, ja vismaz viens to ražošanas posms notiek noteiktajā teritorijā.
- Tradicionālo produktu reģistrs (Traditional Speciality Guaranteed) – tajā iekļauj produktus, kuru sastāvs vai pagatavošana saistīta ar kādām senām tradīcijām.
Avots: Eiropas Komisija
Rucavas baltais sviests ir ar skābenu garšu. Tradicionāli to ēd tūliņ pēc uzkulšanas kopā ar vārītiem kartupeļiem vai uz rudzu maizes. Tā ražošanas metode nav mainījusies kopš 19. gadsimta, un to vēl šodien gatavo saskaņā ar recepti, kas pārmantota no paaudzes paaudzē, informē EK pārstāvniecībā Latvijā.
Savukārt "Morcilla de Burgos" ir gaļas produkts, ko gatavo no īpašiem sīpoliem, kausētiem cūku taukiem vai taukiem, rīsiem, asinīm, garšvielām un sāls. Tas ir cilindrveidīgs, reizēm izliektas formas, un tā ārējā krāsa var būt dažāda – no brūnganas līdz tumši brūnai. Šī desa parādījās neilgi pēc rīsu ieviešanas Burgosas reģionā (Kastīlijā un Leonā), bet pirmā rakstiskā atsauce attiecas tikai uz 1928.gadu, informē EK.
Šie jaunie nosaukumi papildinās vairāk nekā 1430 produktus, kas Eiropā jau aizsargāti ar dažādām kvalitātes zīmēm. No Latvijas produktiem līdz šim ES aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā ir ierakstīti Carnikavas nēģi. Savukārt tradicionālo produktu reģistrā iekļauti arī sklandrauši, salināta rudzu rupjmaize, kā arī Jāņu siers. Bet Eiropas Aizsargātu cilmes vietu nosaukumu reģistrā iekļauti Latvijas lielie pelēkie zirņi.
KONTEKSTS:
Zemkopības ministrija Rucavas balto sviestu iekļaušanai ES aizsargātajai ģeogrāfiskās izcelsmes norādei pieteica 2016.gada pirmajā pusē.
Rucavas baltā sviesta gatavošanā netiek atdalītas piena sūkalas. Ražošana notiek mājsaimniecības apstākļos pēc tradicionālas metodes – krējumu maisot ar koka karoti pulksteņrādītāju kustības virzienā. Tiklīdz sāk atdalīties pirmie sūkalu pilieni, tā trauku liek sildīt uz plīts vai karsta ūdens peldē un krējumu maisa, līdz iegūst mīkstu, plastisku, nedaudz spīdīgu un viendabīgu masu.
