Dienas ziņas

Pēc jauna izskalojuma dūņu dīķos izvietos videokameras

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Muižas un pilis cer uz ātru energoresursu cenu stabilizēšanos

Arī pilīs un muižās bažas par elektrības cenu kāpumu

Energoresursu cenu kāpums sasniedzis arī pilis un muižas. Rundāles pilī lēš, ka šogad par apkuri un elektrību būs jāmaksā par 120 000 eiro vairāk nekā pagājušajā gadā, bet samazināt patēriņu neesot iespējams. Mazajās lauku muižās, kur apkurei netiek izmantota gāze, sadārdzinājums neesot tik būtisks, bet, ja krīze turpināsies, nākšoties celt pakalpojumu cenas.

Rundāles pils apbūves ansamblī ir vairāk nekā desmit ēkas, kurās atrodas vairāki simti telpu. Atšķirībā no astoņpadsmitā gadsimta tagad krāsnis ir tikai muzeja eksponāti. Mūsdienu apkures sistēmā siltums tiek ražots no gāzes, un lustrās deg elektriskās spuldzītes. Apkures un elektrības izmaksas jau pagājušajā gadā prasījušas gandrīz 150 000 eiro, bet šogad pieaugums tiek lēsts vēl par 120 000.

“Pēc muzeja aprēķiniem, sadārdzinājums elektrībai 2022. gadā ir par 66%, savukārt gāzei palielinās gandrīz trīs reizes,” atklāja Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse.

Lai gan pašlaik muzeju nedēļā apmeklē tikai aptuveni 200 viesu, samazināt energoresursu patēriņu neesot iespējams, jo padomju gados būvētā sistēma nepieļauj regulēt apkuri atsevišķās telpās. Turklāt muzeja eksponātu uzglabāšanai ir savi noteikumi.

“Labi uzturēšanas apstākļi ir tādi, kuros nav lielu svārstību. Tas nozīmē, ka mēs nevaram pa nedēļas vidu apsildīt telpas, un nedēļas nogalē ne. Ir dažādi lokāli risinājumi, kā, piemēram, gaisa sausinātāji, mitrinātāji. Bet jāņem vērā, ja mēs taupām uz gāzes apkuri, tad mēs tērējam vairāk elektrības lokālajiem risinājumiem,” skaidroja Rundāles pils muzeja galvenā krājumu glabātāja Kristīne Budže.

Pils muzeja direktore skaidroja, ka ietaupīt varot tikai uz attīstības rēķina. Tikmēr pagaidu risinājums energocenu krīzei pilī esot rasts.

“Rēķinoties ar to, ka šādas izmaksas būs, tad daļu no pagājušajā gadā nopelnītajiem līdzekļiem mēs atstājām naudas maciņā jeb bankas kontā, lai segtu šim gadam enerģijas izmaksas. Mēs ļoti ceram, ka šis ir tikai tāds viens gads, ka tas tā vairs neatkārtosies nākamajā gadā. Un mēs arī ceram, ka šis gads attiecībā uz pašu ieņēmumiem un plāna izpildi būs daudz labāks,” pastāstīja Lūse.

Atšķirībā no Rundāles pils, kura no valsts budžeta mērķdotācijā saņem gandrīz pusi no uzturēšanas izmaksām, mazākajām pilīm un muižām galā jātiek tikai pašu spēkiem vai ar pašvaldības atbalstu.

Piļu un muižu asociācijas priekšsēdētājs Jānis Lazdāns gan teica, ka pesimismu nejūtot, jo vairums lauku muižu tiekot apkurinātas ar malku vai granulām. Turklāt viņam esot pārliecība, ka cenu lēciens nebūs ilgstošs.

“Es neticu, ka tas tā turpināsies. Nu, vienkārši pacelsim cenas, un izmaksās klientiem dārgāk viss. Vismaz es savā muižā tā darīšu. Ja man izmaksā dārgāk tas pakalpojums, tad attiecīgi arī klientiem dārgāk būs jāmaksā,” pastāstīja Lazdāns.

Iespēju prasīt Kultūras ministrijai saskaņojumu augstākām pakalpojumu cenām, ja energocenu lēciens neapstāsies, apsver arī Rundāles pils. Tomēr vairāk par visu gan pilīs, gan muižās cer uz Covid-19 ierobežojumu atcelšanu, kas ļautu vēstures pērles atkal piepildīt tūristiem.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti