Ar valdības lēmumu uz dīkstāves pabalstiem pretendē ap 73 000 darba ņēmēji 40 nozarēs, ieskaitot transporta un pārvadājumu, viesmīlības, tūrisma, sporta un kultūras jomas. Līdzīgu risinājumu gatavas izmantot arī pašvaldības, tomēr pašlaik likums to neatļauj, norādīja Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība).
„Piemēram, olimpiskie centri, kas atrodas reģionos un pieder pašvaldībām, arī šobrīd pilnībā aptur darbību. Tiem var palīdzēt ar dīkstāves pabalstu. Tas pats sakāms par sabiedriskā transporta pakalpojuma sniedzējiem, šoferiem. Pašvaldībām šobrīd nav likumiskā pamata, lai to sniegtu,” stāstīja Valainis.
Šajos pašvaldības argumentos ieklausījies finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība"), kurš attiecīgu deleģējumu pašvaldībām lūgs apstiprināt valdībai.
„Pašreizējie likumi un normatīvie akti neparedz ne pašvaldību, ne valsts uzņēmumu iespēju izmantot dīkstāves normas un likumu. Līdz ar to valsts par katru šādu uzņēmumu lems atsevišķi, un es piedāvāšu likumā, kurš noteiks kritērijus uzņēmumu atbalstam, pielikt arī punktu, ka pašvaldībām ir tiesības noteikt līdzīgos kritērijos atbalstu saviem uzņēmumiem,” norādīja ministrs.
Lielo pilsētu vadība un finanšu ministrs arī vienojušies, ka pieejamais Eiropas struktūrfondu finansējums nebūtu izmantojams garantiju programmās uzņēmējiem caur "Altum", bet gan turpmākos mēnešos, kad Covid-19 krīze būs aiz muguras.
„Šeit ir izkristalizējies viedoklis, ka Valsts kase ir ļoti labi veidojusi līdzekļu uzkrājumu un „Altum” pietiek ar valsts pārziņā esošajiem līdzekļiem, lai veidotu šo programmu. Eiropas fondu līdzekļi paliks investīcijām celtniecībā, infrastruktūrā, lai tad, kad mēs iziesim no krīzes, mums būtu finanšu līdzekļi, ar ko stimulēt ekonomiku. Šis tieši attieksies arī uz pašvaldībām, jo liela daļa fondu līdzekļu, līdz ar to pozitīvais efekts būs gan valstī kopumā, gan pašvaldībās,” stāstīja Reirs.
Lielo pilsētu pārstāvji arī guvuši apliecinājumu, ka valsts neplāno Covid-19 krīzes pasākumu risinājumus uz pašvaldību rēķina, uzsvēra Valainis.
„No finanšu ministra šodien saņēmām viennozīmīgu apstiprinājumu, ka pašvaldību budžeti netiks aiztikti, līdz ar to varam rēķināties, ka varam veikt izmaiņas esošā budžeta ietvaros. Tas ir ļoti svarīgi šajā brīdī, jo pašvaldības ir šobrīd galvenais spilvens šobrīd jebkuram iedzīvotājam attiecībā uz palīdzības sniegšanu,” sacīja Valainis.
Lielo pilsētu asociācija arī cer ar valdību saskaņot datus, pēc kuriem mērīt Covid-19 krīzes ietekmi uz ekonomiku. Tas svarīgi, plānojot budžeta izmaiņas ilgtermiņā.
KONTEKSTS:
Pasaulē izplatoties jaunajam Covid-19 vīrusam, Pasaules Veselības organizācija atzina, ka saslimstība sasniegusi globālās pandēmijas līmeni. Daudzās pasaules valstīs ieviesti stingri ierobežojumi - atcelti masu pasākumi, slēgtas robežas, skolas un citas iestādes.
Latvijā pirmoreiz Covid-19 vīruss konstatēts 2020. gada 2. martā. Ar mērķi ierobežot infekcijas izplatīšanos Latvijā 12. martā nolemts izsludināt ārkārtējo situāciju, kas būs spēkā līdz 14. aprīlim un kuras laikā noteikta virkne ierobežojumu, tostarp mācībām skolās jānotiek attālināti un arī atcelti starptautiskie pasažieru pārvadājumi un lidojumi.
Pandēmijas ekonomisko seku pārvarēšanai Latvijā paredzēti īpaši valsts atbalsta mehānismi Covid-19 skartajiem uzņēmumiem, to darbiniekiem, Covid-19 pacientiem un arī visiem uzņēmumiem. Tāpat valsts mobilizējusi līdzekļus nedaudz vairāk kā 2 miljardu eiro apmērā.
