Dienas ziņas

NMPD attīstībā iegulda ASV naudu

Dienas ziņas

Smiltenē nodegusi kokapstrādes rūpnīca

Lielākā daļa graudu der tikai lopbarībai

Arī nākamais gads graudkopjiem gaidāms ar zemāku ražu

Nozares speciālistu oficiālā ražas prognoze liecina, ka graudiem lielākoties ir vairs tikai lopbarības kvalitāte. Daudzviet nokavēti arī ziemāju sējas termiņi, un tas negatīvi atsauksies uz nākamā gada ražu.

Rūjienas novada kooperatīva “Daiva” nojumēs atrodas kaudzes ar rudzu graudiem, no kuriem maize vairs neiznāks. Šeit būs vai nu barība lopiem vai spirts. Līdzās auzas, kas arī cietušas no mitruma. Kalte strādā ar pilnu jaudu, tur tiek kaltēti kviešu graudi.

Dzirnavās pa lenti nāk izžāvētās pupas.Šogad, pateicoties prasībai par kultūraugu dažādošanu, to ir vairāk nekā citus gadus.

“Šis gads atšķiras ar to, ka 5.augustā trīs stundās nolija vesela mēneša norma. Pēc šādām lietavām grūti bija kombainiem uzbraukt uz lauka, pacēlās graudu mitrums un izmaksas uz kaltēšanu. Galvenā doma – vai var novākt ar 22% mitrumu, ar lielāku mitrumu nav vērts vākt,” stāsta Rūjienas novada kooperatīva “Daiva” valdes priekšsēdētājs Arnis Ķibers.

Slapjo lauku nokulšana graudkopjiem palielinājusi arī izmaksas – ļoti mitru graudu kaltēšana izmaksā 25 eiro par tonnu. Arī kombainiem, kas strādā uz slapjiem laukiem, palielinās degvielas patēriņš.

Zemnieki, kas bija saplānojuši, ka visi graudi aizies pārtikai, labākajā gadījumā tos ir spiesti pārdot lopbarībai, bet ir saimniecības, kur graudi ir sadīguši un jāiznīcina.

“Cenu starpība ir milzīga. Līdz pat 60 eiro par tonnu. Zemniekiem izmaksas ir jāsedz, kredīti jāatdod, saimniecībām būs problēmas ar sēju, termiņi ir nokavēti. Bet kas ir interesanti par piena nozari – graudkopji ir integrējušies Eiropas tirgos, nozare ir spēcīga, industrija ir spējīga akumulēt arī šādus, problemātiskus gadus, kaut gan skaidrs, ka nākamais gads būs ar sekām,” atzīst Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis.

Visos Latvijas reģionos nav bijuši vienādi apstākļi, Kurzemē un Zemgalē izdevies labību nokult ātrāk un jau pabeigt ziemāju sēju. Latgalē un Vidzemē tikai tagad beidz kulšanu un ziemāju sēja ir aizkavējusies.

Kopumā Lartvijā graudaugi šogad bija aizņēmuši 710 tūkstošus hektāru, lauksaimnieki prognozē, ka nākamgad varētu tikt iesēts mazāk.

Sliktākais šis gads ir ziemas rapša sējai, jo tas jau bija jāiesēj līdz augusta beigām, bet daudzviet tas nav izdevies.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti