Lietuvā, runājot par valsts atbalstu piensaimniekiem, kā pozitīvs piemērs tiek minēta Latvija. Pašreizējā situācijā Lietuvā valstij esot jāmeklē iespējas, kā palīdzēt piensaimniekiem.
“Mēs zinām, ka Latvija ir atbalstījusi zemniekus, un arī mūsu sarunās tas tika minēts kā piemērs. Kad mēs braucam cauri Polijai, redzam, ka gandrīz katrā ciematā ir jaunas lauku saimniecības. Tādēļ jādomā – ja arī Lietuvā tiks izbūvētas jaunas saimniecības, vai tās nebūs tukšas. Tām ir jābūt ar dzīvniekiem, ar govīm. Jaunu saimniecību radīšana palīdzēs stabilizēt un pat paplašināt piena produkciju,” norādīja Lietuvas zemkopības ministrs Broņus Markausks.
Iepriekš zemo piena iepirkuma cenu dēļ daudzi Lietuvas zemnieki pārdeva govis un slaukšanas iekārtas Polijai. Pašlaik Lietuvas piena uzņēmumi pauž bažas, ka bez lielākām subsīdijām tuvāko gadu laikā piena ražošanas nozare nebūs rentabla.
Agrāk Lietuva ražoja vairāk nekā trīs miljonus tonnu piena gadā. Piensaimnieku ieskatā nepieciešamas vismaz miljarda eiro lielas investīcijas, lai sasniegtu agrākos ražošanas apjomus. Pretējā gadījumā piena nozares nākotne ir miglaina.
Ziņots, ka Latvijā pērnā gada beigās un šī gada sākumā piena iepirkuma cena ir sarukusi par 5-7 eiro centiem, norāda Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijā. Piena pārstrādātāji to skaidro ar globāliem ekonomiskiem procesiem, ko gan apšauba piensaimnieki, jo liela daļa piena produktu paliek Latvijas tirgū.
Piena iepirkuma cena Latvijā pērnā gada beigās bija aptuveni 32 centi, bet Eiropā par kilogramu piena zemnieki saņēma 37,5 centus.
