Pret šiem grozījumiem iebilda Konkurences padome, kā arī Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF). Padome iepriekš skaidroja, ka līdz šim tirgū brīvi varēja darboties un konkurēt arī privātie uzņēmumi, kas apkalpo uzņēmumus.
Taču šīs izmaiņas paredz, ka pašvaldības izvēlēts apsaimniekotājs, rūpējoties par lielo uzņēmumu radītajiem atkritumiem, no tirgus izspiedīs privātos atkritumu apsaimniekotājus, norādīja Konkurences padome.
Arī LPUF uzsver, ka ar grozījumiem likumā Saeima un pašvaldības vēlas diktēt pārtikas ražotājiem atkrituma apsaimniektāja izvēli, liedzot izvēlēties finansiāli izdevīgāko atkritumu apsaimniekotāju.
“Grozījumi būtiski skars ne tikai mazumtirgotājus, kā to uzsvēruši deputāti, bet arī ražotājus. Tas ir absurds – privāti ražojoši uzņēmumi nevarēs izvēlēties cenas un piedāvātās kvalitātes ziņā izdevīgāko atkritumu apsaimniekotāju,” paziņojumā presei brīdina padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.
Savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāte Alda Ozola iebilda, ka patlaban vislielākie ieguvēji ir lielveikali, kuru radītos atkritumus apsaimniekotāji izved pa cenām, kas sagrauj visu atkritumu apsaimniekošanas biznesu.
Viņas viedoklim Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" 23.aprīlī piekrita arī Saeimas deputāts Ingmārs Līdaka (ZZS), kurš atgādināja, ka ikviens uzņēmums varēs piedalīties pašvaldību izsludinātos konkursos.
Tomēr Šure paziņojumā medijiem ceturtdien atzīmē, ka Saeimas pieņemtie grozījumi var pārvērsties ar "nevajadzīgām tiesvedībām valstij un ilgtermiņā var būtiski deformēt atkritumu apsaimniekošanas nozari".
Saeima paziņojumā medijiem norāda, ka grozījumi paredz pašvaldībām izvēlēties saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu. Tāpat izmaiņas nosaka, ka pašvaldības turpmāk uzraudzīs un kontrolēs sadzīves atkritumu poligona slēgšanas, rekultivācijas, monitoringa un slēgta poligona uzturēšanas izmaksas.
