Piena lopkopji ir ne tikai izkļuvuši no krīzes, bet beidzot var arī paplašināt ražošanu, celt jaunas kūtis un iegādāties robotus, jo piena iepirkuma cena pēdējā gada laikā pieaugusi par trešdaļu. Taču daudzām labām iecerēm ceļā stājas darbaspēka trūkums.
Cerot tikt sadzirdēti, lauksaimnieki uz sarunām uzaicināja reģionālās attīstības ministru Kasparu Gerhardu (Nacionālā apvienība). Sarūgtinājumu par tikšanos pauž Lauksaimnieku statūtsabiedrību asociācijas valdes priekšsēdētājs Aija Balode, kura šoruden ieguva Sējēja balvu par mūža ieguldījumu. Viņasprāt, ministra attieksme bijusi augstprātīga: “Mēs neesam pieraduši, ka ministri tā ar lauciniekiem runā. Viņš skaldīja un valdīja, un tas nav pieņemams lauku ļaudīm. Gerharda kungam bija uzstādījums šāds: mēs piekritīsim viesstrādnieku ievešanai augstu tehnoloģiju specialitātēs, bet vienkāršā darba speciālistus māciet paši.
Mācīt var tos, kuri grib mācīties. Laukos vairs šo cilvēku nav, un lauki paliek tukšāki un tukšāki.”
Lauksaimnieks, SIA “Vienotnes” valdes priekšsēdētājs Normunds Ruķis no pieredzes zina, ka ne vietējos bezdarbniekus, kas dzīvo no pabalstiem, ne skolniekus kūts darbiem nevar piesaistīt, jo darbu viņi uzskatot par pārāk smagu.
Tāpēc Ruķis domājis par viesstrādniekiem: “Ja tāda iespēja būtu, izremontētu dzīvokli un aicinātu. Vidējo – 600 līdz 700 eiro varu samaksāt. Bet tad cilvēkam jāstrādā kārtīgi, ar lielu atbildības sajutu. Šeit ir dzīvnieki, un nevar šā tā.”
Ieteikums pāriet uz uzņēmējdarbības veidiem, kas prasa mazāk darbaspēka, piemēram, kūtīs salikt robotus un tās maksimāli mehanizēt, neesot pārdomāts. “Manā saimniecībā ir robottehnika, bet tas nenozīmē, ka tur nevajag cilvēkus. Govis guļ uz paklājiem. Paklāji jātīra. Robottelpas ir jāmazgā. Piens jāaiznes līdz teliņiem. Ir daudz roku darba. Arī šīm augstajām tehnoloģijām mēs meklējam gudrākus cilvēkus, kas prot apieties ar datortehniku, nolasīt, kas tai govij kaiš,” norāda Balode.
Nozares speciālisti saka, ka sliktās prognozes par darbaspēka zudumu piepildās. Darbaspējīgie cilvēki joprojām dodas uz Vāciju, Skandināvijas valstīm, tagad mazāk uz Angliju. Ģimeņu saimniecības un ievestais darbaspēks ir tas, uz ko laukos varētu balstīties.
“Tas, ka uz šejieni atbrauc cilvēki ar mērķi strādāt un pelnīt naudu – neredzu iespēju, kāpēc ne. Tas ir jāveicina.
Nevar dzīvot ilūzijās, ka pie tik strauja darbaspēka krituma radīsies darbinieki ne no kurienes.
Un tie, kas atgriezušies, nebrauks šeit strādāt melnos darbus,” saka Lauku konsultāciju un izglītības centrs valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis.
Arī ogas šogad laukos palika nenolasītas un dārzeņi nenovākti ne tikai laika apstākļu dēļ. Diskusijas par viesstrādnieku nepieciešamību turpināsies, jo likvidēt ražošanu zemnieki vēl nevēlas.
