Saskaņā ar dažādām prognozēm Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šajā gadā varētu pieaugt līdz 4%. Tomēr šā gada pirmā ceturkšņa dati rāda, ka Latvijas IKP aug lēnāk nekā cerēts. Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs norāda, ka tikai iekšzemes pieprasījums Latviju ir pasargājis no vēl straujāka izaugsmes tempa krituma. „Tomēr, kā liecina pieredze, iekšzemes pieprasījums Latvijā nespēj ilgstoši balstīt kopējo ekonomikas izaugsmi, ja ārējais pieprasījums stagnē. Ja neuzlabosies ārējā situācija, sagaidāms, ka pakāpeniski mazināsies arī iekšzemes pieprasījuma devums,” uzsvēra Rimšēvičs.
Viņš norādīja, ka neskaidrību dēļ par gaidāmo Latvijas ārējos tirgos šobrīd būtu neapdomīgi plānot papildu tēriņus no valsts budžeta, lai arī pašreizējie budžeta ieņēmumi to pieļauj. LB šā gada vidū varētu nākt klajā ar jaunākajām prognozēm par Latvijas tautsaimniecības izaugsmi.
„SEB” bankas ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka „SEB banka” jau ir nedaudz nesen samazinājusi šī gada Latvijas izaugsmes prognozi, kas pamatā ir saistīts ar situācijas pasliktināšanos Latvijas eksporta tirgos,.
„Vidējā termiņā mēs varēsim noturēt ekonomikas aktivitāti uz iekšzemes resursiem, bet, ja šis vājums eirozonā un pasaulē kopumā ievilksies, tad, protams, gaidāmais izaugsmes paātrinājums, kas tiek gaidīts nākamgad, varētu izpalikt un šī ekonomiskā aktivitāte varētu saglabāties salīdzinoši zemāka, nekā mēs redzējām 2011.un 2012.gadā,” atzīst ekonomists.
Pēc ekonomista sacītā, spiediens saistībā ar šā gada budžeta grozījumiem pieaugs. Nelieli papildu tēriņi, viņaprāt, būtu pieļaujami. Taču ar to nevajadzētu aizrauties, jo tad Latvija varētu zaudēt kreditoru uzticamību. Tādā gadījumā varētu augt valsts izmaksas par ārējiem aizņēmumiem.
Savukārt „Nordea banka” pagaidām nemaina savu IKP pieauguma prognozi, jo eksporta bremzēšanos slāpēs labais mājsaimniecību pieprasījums. Tomēr, ja piepildīsies sliktākais scenārijs un eirozonā neuzlabosies, tad Latvijas izaugsme varētu sabremzēties straujāk. Runājot par budžeta grozījumiem, labāk papildu tēriņus tomēr neplānot, turpina bankas ekonomists Andris Strazds.
„Ideālā gadījumā, protams, šiem te budžeta grozījumiem nevajadzētu būt. Citādi sanāk tā, ka pirmā reize, kad ieņēmumi pildās nu jau stipri labāk nekā gaidīts, ka mēs atkal to naudu [..] Ka faktiski mēs ejam drusku pa to veco 2006.gada taciņu. Tiklīdz mums ienāk papildu naudu, mēs to naudu nevis uzkrājam, bet mēs to naudu uzreiz notērējam,” saka Strazds.
Finanšu ministrija joprojām uzskata, ka šā gada budžeta grozījumi nav pieļaujami. Savukārt premjers Valdis Dombrovskis (V) nav tik kategorisks – viņaprāt, to varēs vērtēt, kad būs zināmi pusgada budžeta izpildes dati.
