Visticamāk, Ķīna varētu nodrošināt palīdzību Krievijas finanšu sistēmai.

Tādēļ ES vadība uzsvēra, ka šāds atbalsts rada Ķīnai pamatīgus reputācijas draudus un var veicināt Rietumu uzņēmumu aizplūšanu.

Savukārt tas apdraudētu Ķīnas iekšējai stabilitātei tik nozīmīgo ekonomisko izaugsmi.

"Gan Eiropas Savienība, gan Ķīna piekrīt tam, ka šis karš apdraud globālo drošību un pasaules ekonomiku. Šāda globālā nestabilitāte nav nedz Ķīnas, nedz Eiropas Savienības interesēs. Mums kā globāliem spēlētājiem ir pienākums rīkoties, lai veicinātu mieru un stabilitāti pasaulē.

Mēs esam mudinājuši Ķīnu palīdzēt izbeigt karu Ukrainā. Ķīna nevar pievērt acis uz Krievijas starptautisko normu pārkāpumiem.

Šie principi ir ierakstīti ANO hartā un citos principos, kas Ķīnai ir svēti," norādīja Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels.

KONTEKSTS: 

2022. gada 24. februārī Krievijas iebruka Ukrainā. Abu valstu sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.

Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Arvien vairāk ārvalstu uzņēmumu boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.

Ķīna, lai gan sniegusi Ukrainai humāno palīdzību, pašlaik izvēlējusies nenostāties nevienā pusē. Tā arī nav noteikusi sankcijas Krievijai un nav nosodījusi Krievijas invāziju. Eksperti minēja, ka Ķīna šo situāciju mēģina izmantot sev izdevīgā veidā, lai tā galvenokārt būtu ieguvēja ilgtermiņā.

Eiropas Parlamenta Tirdzniecības komitejas priekšsēdētājs Bernts Lange sacījis, ka, gadījumā, ja Ķīna izvēlētos nostāties Krievijas pusē, tad Ķīnai būs jāmaksā ārkārtīgi augsta ekonomiskā cena. Un izskan aicinājumi šādā gadījumā noteikt pret Ķīnu sankcijas.