Šajā 11 lappušu garajā dokumentā, ko rakstījis ziņotājs, deputāts no Vācijas Burkhards Balcs, punktu pa punktam uzskaitīta parlamenta pozīcija un arī lasāms izklāsts tam, kāda ir situācija Latvijā.
Tajā skaidri pausts, ka EP atbalsta EK vērtējumu, ka Latvija ir gatava eirozonai, ņemot vērā arī Eiropas Centrālās bankas vērtējumu, kurā ir paustas bažas par Latvijas ekonomikas ilgtspējību.
Taču ziņojumā norādīts, ka tas nekavē Latvijas pievienošanos eiro, jo Latvija izpilda Māstrihtas kritērijus. Ziņojumā arī aicina Latvijas valdību saglabāt stabilu ekonomikas un finanšu kursu un cīnīties ar bezdarbu, un veikt izglītības reformas.
Ziņojumā arī pieminēts lielais nerezidentu naudas noguldījumu skaits Latvijas bankās un Latvijas valdība aicināta turpmāk ļoti rūpīgi uzraudzīt bankas.
Tāpat ziņojumā aicināts rūpīgi raudzīties, kā norisināsies eiro ieviešana, lai nenotiktu nepamatota, slēpta cenu celšanās. Latvijas valdība aicināta arī risināt trūkumus darba tirgū, īstenojot izglītības reformas.
Ziņojumam pievienota paskaidrojošā daļa, kurā izklāstīta arī Latvijas finanšu, ekonomikas un sociālā situācija. Norādīts, ka viens no lielākajiem bažu iemesliem ir zemais sabiedrības atbalsts eiro, kam par iemeslu ir nepietiekama informatīvā kampaņa, un ziņojuma autors aicina pielikt vēl lielākas pūles, lai vēstījums par eiro sasniegtu pēc iespējas lielāku sabiedrības daļu.
Nākamnedēļ, otrdien, šo ziņojumu skatīs EP Ekonomikas un monetāro lietu komitejā, bet galīgais balsojums būs jūlija parlamenta sesijā Strasbūrā.
„Mums ir tagad trīs atzinumi par mūsu gatavību iestāties eirozonā, tātad vispirms bija no Eiropas Komisijas pozitīvs atzinums, tad sekoja Eiropas Centrālās bankas pozitīvais ieteikums, un tagad, šodien, ir parādījies no Eiropas Parlamenta ziņotāja, no Balca kunga, ziņojuma uzmetums, kas arī ir visnotaļ pozitīvs. Protams, Parlamentam vēl tas jāapstiprina, bet domājams, un kā var spriest no līdzšinējām sarunām ar deputātiem un publiskajām debatēm, ka ir gaidāms arī ļoti pozitīvs Parlamenta atzinums. Gala lēmumu pieņems Eiropas Padomē starp ES dalībvalstīm,” gandarīti saka Eiroparlamenta deputāts no Latvijas Krišjānis Kariņš.
Kariņš arī prognozē, ka par Latviju nedebatēs vairāk, kā par citām valstīm. „Es domāju, ka diskusijas par to būs tikpat daudz vai tikpat maz, cik bija par Igauniju. Par Igauniju, kad tā pievienojās eirozonai, nosacītās bažas bija par to, ka - šodien izskatās, ka Igaunijas ekonomika ir spēcīga, bet kā būs arī nākotnē. Neviens jau nevar izzīlēt nākotni, saprast tieši, kā būs, kā nebūs. Galvenais, lai pamati ir pareizi. Un mums tie pamati ir pareizi,” atzīmē Kariņš.
Citādās domās ir eiroparlamentāriete Tatjana Ždanoka, kura gatavojas gan balsot pret eiro, gan arī izteikties parlamenta sesijā. „2014.gadā mums nebūtu jāstājas eirozonā. Ja gribam salīdzināt – mēs gribam pievienoties kaut kādai centrālajai apkurei (jo finanses ir tā apkure), nezinot mājas konstrukcijas un kur mēs dzīvosim,” saka Ždanoka.
Jau ziņots, ka Eiropas Komisija un Eiropas Centrālā Banka ar savu vērtējumu par Latvijas gatavību eiro, kas valstij bija pozitīvs, klajā nāca pirms nedēļas. Pēc Jāņiem, 27. un 28.jūnijā, politisku atbalstu eiro ieviešanai Latvijā paudīs Eiropas Savienības valstu vadītāji, bet galīgo un oficiālo lēmumu pieņems 9. jūlijā.
