Latvijā tiek saražoti apmēram 40% no visas nepieciešamās enerģijas, bet vēja enerģija, kas tiek uzskatīta par vienu no lētākajām, ir tikai viens procents no elektroenerģijas gala patēriņa.
Tas ir desmitreiz mazāk nekā Lietuvā un Igaunijā un vairāk nekā 30 reizes mazāk par vidējo Eiropā.
Vēja enerģijas asociācijas padomes priekšsēdētājs, SIA "Eolus" valdes loceklis Gatis Galviņš norādīja: "Skaidri un gaiši redzam, ka mēs esam enerģētiski nabadzīga valsts. Šinī gadījumā augstsprieguma tīkls jau no 2015. gada gada pārskatos norāda uz šo akūto nepieciešamību attīstīt jaunas enerģijas ražošanas jaudas."
Palielināt vēja iegūto enerģiju, izveidojot vēja elektrostaciju parkus Dobeles un Tukuma novados, jau piekto gadu cenšas vēja parku attīstītājs – Zviedrijas meitas uzņēmums "Eolus". Vides pārraudzības birojs zaļo gaismu devis 35 vēja staciju izbūvei, tomēr pašvaldības projektus nesaskaņo.
Tukuma novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa (Latvijas Reģionu apvienība) sacīja: "Mēs gribam, lai ir kaut kādas garantijas šiem cilvēkiem. Lai var noslēgt kaut kādu vienošanos par to, ka vietējai kopienai kaut kas paliek. IVN [Ietekmes uz vidi novērtējumā] jau nav pateikts, ka tas ir kaitējums, bet nezinu, kā to lai savādāk nodefinē, bet neviens nav gatavs šo problēmu risināt."
Vaicāts, vai tad, ja būs šāds regulējums, būs piekrišana saskaņot, Važa atbildēja apstiprinoši.
Šomēnes labvēlīgu lēmumu vēja parka izbūvei Tukuma novada "Pienavā" pieņēmis Augstākās tiesas Senāts. Tas gan ir tikai pagaidu nolēmums, jo par lietu pēc būtības vēl jālemj Administratīvajai apgabaltiesai. Tomēr uzņēmums pošas sākt darbu, jo Senāta lēmums esot devis lielāku pārliecību.
Vēja enerģija – artava neatkarībā
SIA "Eolus" valdes loceklis Gatis Galviņš norādīja: "Sagatavošanās darbi arī prasa zināmu laiku, tad mēs dotajā brīdī gatavojamies virzīties uz priekšu. Tuvākā laikā plānojam uzstādīt vēja mērītāju, kas daudz precīzāk noteiks vēja ātrumu, virzienus un visu tehnisko informāciju, lai šādu vēja parku veiksmīgi uzceltu."
Elektroenerģijas straujais cenu kāpums pēdējā laikā satraucis gan mājsaimniecības, gan uzņēmējus, gan pašvaldības. Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Enerģētikas institūta profesors Aigars Lazdāns skaidroja, ka neviens šodien nepateiks, cik vēja turbīnu nepieciešams, lai ietekmētu cenu, bet jebkura alternatīvā enerģija ļauj mums būt neatkarīgākiem.
"Vēja turbīnas nešaubīgi mazinātu vēja ātrumu. Otrkārt, to mēs iegūstam kā vēja enerģiju, kura tajā laikā, kad vējš ir, ļauj mums nepirkt no ārpuses. Ļauj mums mazināt iepirkumus gāzei, ļauj mums nepirkt elektrību no Igaunijas slānekļa ražotājiem vai Skandināvijas. Jebkura darbība, darbinot vēja stacijas, liekot saules baterijas, – tas dod iespēju labāk dzīvot," norādīja Lazdāns.
Pēc Vēja enerģijas asociācijas datiem Latvijā uzstādīti 98 vēja ģeneratori,
bet vieta esot vēl vismaz 240 sauszemes vēja stacijām.
KONTEKSTS:
Latvijā pašlaik ar vēju saražo tikai pāris procentus no patērētās elektroenerģijas. Tas ir maz, salīdzinot pat ar Lietuvu un Igauniju. Valdība ir apņēmusies būtiski palielināt atjaunojamo energoresursu ieguvi, turklāt vēja ģeneratori mazinātu elektrības gala cenu. Taču, kā norādījuši eksperti, līdz šim politiķi arī nacionālā līmenī nav spējuši pieņemt izšķirošus lēmumus, lai šo rezultātu sasniegtu.
