Rezultātā ceļu būve nākamajā gadā nesaņems nepieciešamo finansējumu 47,9 miljonu eiro apjomā, teikts biedrības paziņojumā medijiem.
Biedrība norāda, ka valdība neatbalstīja pat „allaž skopās Finanšu ministrijas pieprasījumu 8,7 miljonu eiro apmērā”.
Ar Satiksmes ministrijas starpniecību tika lūgti resursi pierobežas ceļu sakārtošanai: šie līdzekļi bija plānoti valsts ekonomiskās drošības un kopējās drošības stiprināšanai.
Nav atbalstīta 1,6 miljonu eiro piešķiršana zemes iegādei Ķekavas apvedceļa projektam, ko paredzēts realizēt publiskās - privātās partnerības (PPP) kārtībā. „Tikai pirms nepilna mēneša valdība šo projektu "pieņēma zināšanai", taču nu tas atkal ir aizmirsts - dziļi ministru zināšanu krātuvēs, bez reālas darbības uzsākšanai nepieciešamā finansējuma,” norādīts biedrības paziņojumā.
Tāpat nav paredzēti līdzekļi 5,6 miljonu eiro apmērā avārijas stāvoklī esošo tiltu sakārtošanai. Pagājušajā gadā pēc Satiksmes ministrijas ziņojuma, ka no 943 tiltiem 148 ir ļoti sliktā stāvoklī un no tiem 28 atrodas uz valsts galvenajiem ceļiem, tiltu programma tika "pieņemta zināšanai", tiesa gan, piešķirot naudu bīstamāko tiltu remontu projektēšanai, taču tagad līdzekļi šiem remontiem ir aizmirsti.
Tāpat Ministru kabinets nav paredzējis 32 miljonus eiro Autoceļu sakārtošanas programmai, neraugoties pat uz to, ka programmas īstenošana paredzēta valdības deklarācijā.
Biedrība vienmēr ir kritizējusi autoceļu remonta darbu iekļaušanu „Jaunajās politikas iniciatīvās”, jo nav loģiski uzskatīt, ka valdība iepriekš nebūtu zinājusi, ka ceļi un tilti kā jebkura inženiertehniska būve slodzes ietekmē bojājas un periodiski ir jāremontē.
„Ceļu būvētājs” cer, ka Ministru kabinetam nav ilūziju, ka ceļus varētu remontēt sabiedriskā kārtā, piemēram, Lielās talkas laikā. Aizbildināties, ka kopējais valsts finansējums ceļiem 2015. gada budžetā tiek plānots 184 miljonu eiro apjomā, arī nav korekti. „Lauvas tiesa” jeb 58% no šīs naudas paredzēta pašvaldībām (45,13 miljoni eiro) un ceļu kopšanai (61 miljons eiro), apzinoties, ka, neremontējot ceļus, bedrīšu lāpīšanai atvēlētie resursi katru gadu pieaugs vēl dramatiskāk.
Jau ziņots, ka nākamā gada budžetā valdība paredz, ka tās ieņēmumi veidos 33,6 procentus no iekšzemes kopprodukta, bet izdevumi – 34,6 procentus no iekšzemes kopprodukta, attiecīgi deficītam saglabājoties viena procenta apjomā.
Plānots, ka galējo lēmumu par nākamā gada valsts budžeta projektu valdība pieņems 8.decembrī, savukārt Saeimā budžeta projekts tiks iesniegt 10.decembrī.
